Uz līdzīgu triku pēdējā laikā uzķērušies arī vairāku citu Eiropas valstu līderi, piemēram, Igaunijas premjere Kaja Kallasa un Itālijas valdības vadītāja Džordžija Meloni, arī politiķi no Spānijas, Somijas, Zviedrijas un citām valstīm.
Latvijas varasiestādes sola uzlabot iekšējās procedūras, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos.
Komiķi vai Krievijas specdienestu aģenti?
Krievijas komiķi Vladimirs Kuzņecovs (Vovans) un Aleksejs Stoļarovs (Leksuss) ir pazīstami ar daudziem līdzīgiem trikiem, kad viņiem izdevies sazvanīt dažādu valstu līderus, piemēram, Polijas prezidentu Andžeju Dudu, Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīnu Lagardu un Turcijas līderi Redžepu Tajipu Erdoganu, vai citas slavenības: Eltonu Džonu, britu princi Hariju u.c.
Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā duets par savu mērķi izraudzījies galvenokārt pret Krieviju kritiski noskaņotus citu valstu politiķus.
Tas licis izdarīt pieņēmumu, ka "Vovans" un "Leksuss" ir saistīti ar Krievijas specdienestiem, bet viņu viltus zvani ir daļa no Krievijas hibrīdkara operācijām.
"Šie pranksteri jeb jokotāji liekas it kā kaut kas nevainīgs, it kā joks. Bet, ja mēs analizējam, kur viņi tālāk šos sižetus ir izmantojuši līdz šim, tad tie ir Kremļa propagandas kanāli," stāsta Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
"Mūsu jaunajā ekskluzīvajā prankā ASV pilsonis Krišjānis Kariņš turpina svēto kauju ar Baltijas kaimiņiem par Ukrainas graudiem, cerot tos novirzīt uz pustukšajām Latvijas ostām," savu sarunu ar Kariņu reklamē "Vovans" un "Leksuss".
Uzķērušies arī citu Eiropas valstu līderi
Saruna ar Kariņu ir ierakstīta videozvana formātā, tās ilgums ir aptuveni 20 minūtes. Viltvārži bija uzdevušies par Āfrikas valsts Čadas politiķi Mūsa Fakī, kurš pašlaik ir Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētājs.
Kariņš sarunas laikā cenšas Āfrikas līderim paskaidrot, ka Ukrainā pašlaik notiek Krievijas koloniālisma karš un Baltijas valstis no savas pieredzes zina par Maskavas koloniālisma nodarīto postu. Viņš aicina neticēt Maskavas solījumiem un secina, ka ar Krieviju iespējams runāt tikai no spēka pozīcijām, jo Kremlis nesaprot citu valodu.
Kariņš skaidro, ka Baltijas valstis un Polija pašlaik nejūtas apdraudētas, jo ir NATO sastāvā. "Bet uzbrukums NATO nozīmētu lielu, lielu karu, kas Krievijai varētu beigties tikai slikti."
"Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuru starpā ir arī Latvija, šā gada septembrī kļuva par viltus videozvanu upuriem, kad tā dēvētie interneta viltvārži "Vovans" un "Leksuss" ar mākslīgā intelekta palīdzību uzdevās par Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētāju Mūsa Fakī," vēsta Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.
"2023. gada 12. septembrī toreizējais Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš noturēja videozvanu ar minēto personu. Klātesoši sarunā bija Ministru prezidenta padomnieks, kā arī Ārlietu ministrijas pārstāvji," informē Eglīte.
"Saruna tika organizēta, saņemot ticamu aicinājumu pārrunāt aktualitātes Āfrikas kontinentā, globālo pārtikas nodrošinājumu, kā arī Latvijas un Āfrikas Savienības sadarbību."
"Latvijas iestādes pirms sarunas konsultējās ar partneriem Eiropas Savienībā, saņemot apstiprinājumu, ka arī citu valstu līderiem bijušas šādas sarunas. Pēc minētā gadījuma ir izdarīti secinājumi par iekšējo procedūru uzlabošanu, lai šādas situācijas neatkārtotos," sola Ārlietu ministrijas pārstāve.
Mākslīgais intelekts atvieglo krāpšanu
Zināms, ka "Vovans" un "Leksuss" šādā veidā nesen izjokoja arī Igaunijas premjeri Kaju Kallasu un Itālijas valdības vadītāju Džordžiju Meloni, kura sarunā ar viltvāržiem pažēlojās, ka Eiropa ir nogurusi no kara Ukrainā.
Arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ziņo, ka šāda veida krāpšanas mēģinājumi notiek salīdzinoši regulāri. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, sagaidāms – autoritāru režīmu, tai skaitā Krievijas, vēlme izmantot šo propagandas rīku tikai pieaugs, prognozē Valsts kancelejā. Un līdz ar to amatpersonām pilnībā izvairīties no šāda veida krāpšanas, visdrīzāk, nebūs iespējams.
"Tas ir diezgan dabiski uzķerties, protams, augstām amatpersonām, īpaši tādām, kas strādā starptautiskajā arēnā, ārlietās, sazvanās ar žurnālistiem, amatpersonām, dažādām starptautiskām organizācijām. Bieži vien ar tādām, kas dzīvē ne reizes nav satiktas," spriež Bambals.
Lietas, kam pievērst uzmanību, ir sarunas biedra attēla sakritība ar runāto tekstu, uzdoto jautājumu raksturs, e-pasta adreses, no kurām tiek nosūtīta sarunas saite, pauž eksperts.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka svarīgākais ir tieši padziļināta kontaktu priekšizpēte.
"Vienmēr ir vajadzība ātri saņemt informāciju, ātri to apstrādāt. Bet, ņemot vērā arī mākslīgā intelekta attīstību, tas, ka cilvēkam var ielikt mutē vārdus, ko viņš nekad nav teicis, – [bez tā] mēs neiztiksim. Mums šis ātrums būs jāsamazina drošības dēļ. Un it īpaši mūsu reģionā. Zināmu ģeopolitisku apstākļu dēļ."
Pagājušogad novērsts līdzīgs mēģinājums
SAB pagājušogad jau novērsa līdzīgu Krievijas viltvāržu mēģinājumu sazināties ar Kariņu un toreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tas notika neilgi pēc raķetes nokrišanas Polijas teritorijā, un viltvārži mēģināja uzdoties par Polijas prezidentu Andžeju Dudu.
Uz jautājumu, kādēļ šoreiz tas nav izdevies, Satversmes aizsardzības birojā LSM.lv atbildēja, ka šādas manipulatīvas aktivitātes un mēģinājumi tās veikt pēdējā laikā notiek regulāri, tāpēc Satversmes aizsardzības birojs vairākkārt publiski brīdinājis par šiem riskiem. Savas kompetences ietvaros SAB regulāri informē un brīdina arī valsts augstākās amatpersonas."
"Manipulatīvie pasākumi lielākoties ir izstrādāti kvalitatīvi un mērķtiecīgi, tāpēc dažkārt viltvāržiem izdodas tos realizēt.
Savlaicīgi saņemot informāciju par aizdomīgiem saziņas mēģinājumiem ar valsts augstākajām amatperosnām, SAB šādās situācijās var sniegt atbalstu," norādīja birojā.
Pieņemot, ka arī turpmāk saglabāsies augsta iespējamība saskarties ar dažādām manipulatīvām aktivitātēm, SAB aicina būt modriem, lai pēc iespējas no tām izvairītos.
