Tirgus ar visgarāko vēsturi
Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī sestdien Simjūda tirgū valdīs sava gaisotne, šo tirgu organizē Valmieras muzejs, un ne bez iemesla, jo Simjūda tirgus ir ar savu vēsturi.
"Simjūda tirgus patiešām nav parasts tirgus, Simjūda tirgus ir tirgus, kuram ir visgarākā vēsture, varētu teikt, tikpat gara kā Valmieras pilsētas vēsture," par tā rašanos stāstīja muzeja direktore Iveta Blūma.
"Tad, kad tika uzcelta baznīca, tā tika iesvētīta, un tad baznīcas laukumā notika arī tirgi, jo amatnieku apmetnes veidojās pie pilīm, pie baznīcām, un vēlāk veidojās pilsēta, tā ka tā amatniecība ir bijusi vēl pirms pilsētas vēstures," skaidroja Blūma.
Protams, interesi raisa arī pats tirgus nosaukums – Simjūda tirgus.
"Leģenda vēsta, ka tas ieguva šo līdz šodienai zināmo nosaukumu, kas gluži vienkārši veidojās, saliekot kopā divus vārdus, kas tolaik oktobra beigās bijuši rakstīti kalendārā – Sīmanis un Jūda, bieži vietas trūkuma dēļ kāds no vārdiem ir bijis saīsināts, līdz ar to izveidojās vārds Simjūda tirgus.
Ļaudis viņš vienmēr mulsina, jo īsti nevar saprast, kas tas par dīvainu nosaukumu, reāli no diviem cilvēka vārdiem.
Nu un šis Simjūda tirgus ir atnācis līdz pat mūsu dienām," stāstīja Blūma.
Tradīcija atjaunota pirms 27 gadiem
Pēc Otrā pasaules kara Simjūda tirgus Valmierā nenotika, bet pirms 27 gadiem Valmieras muzeja darbinieki rosināja šo vēsturisko tirgu atjaunot. Šajos gados tirgus audzis gan tirgotāju, gan pircēju un, protams, arī piedāvājuma ziņā, līdz ar to par šauru kļuva Valmieras vecpilsētā, kur sākotnēji notika tirgus, un nu jau otro gadu tas būs Rīgas ielā, kas tirgus reizē pārtop gājēju ielā.
"Es domāju, ka uz Rīgas ielas tirdziņš ir daudz iespaidīgāks, daudz varenāks, daudz plašāks, cilvēkiem patīk tā sajūta, tas ir brīnišķīgi; es esmu mājražotāja no Kocēniem un katru gadu esmu piedalījusies," stāstīja kāda tirgus dalībniece.
Domas par jauno tirgošanās vietu aizvadītajā gadā gan dalījās, ir tirgotāji, kuri vērtē, ka vecpilsētā tomēr bija cita gaisotne: "Nu noteikti tur bija labāk, visa tā atmosfēra, vecā pilsēta, sava aura, nu izmaiņas ir, bet domāju, ka viss būs kārtībā. Esam no Siguldas novada, bioloģiskā saimniecība "Silpurmašas"."
Bet Rīgas ielas plusus uzsvēra arī kokamatnieks Dainis Jansons, kurš ir viens no amatniekiem, kurš arī šogad savus darinājumus – koka traukus un dekorus – piedāvās pircējiem.
"Es esmu dzirdējis atsauksmes, ka ļoti patīk, ka ir uz Rīgas ielas, – ir liela, gara iela, aizejam uz vienu vai otru pusi un neko nepalaižam garām. Protams, forši, ka ir iespēja satikt meistarus, kurus ikdienā varbūt nevar satikt, bet es domāju, ka pamazām būtu baigi forši, ka mēs, tā kā mēģinot sacensties ar mākslīgo intelektu, arī mēģinātu cilvēkiem dot iespēju pastrādāt ar savām rociņām, ka amatnieki nāktu ne tikai ar saviem gataviem darbiņiem, bet arī ar savām prasmēm, saviem instrumentiem, saviem padomiem, pastāstītu, ko, kā labāk, jo daudz kas tiek aiznests kapā līdzi. Manuprāt, būtu baigi forši, ka tirdziņā nāktu iekšā vēl šī praktiskā daļa," uzskata Jansons.
Meklē amatniekus un ražotājus, kas tiešām tirgo pašu gatavoto preci
Amatnieku, mājražotāju un tirgotāju interese par dalību Simjūda tirgū ir liela, to apliecina tas, ka uz 340 tirgus vietām bija pieteikušies ap 600 pretendentu.
Tirgus organizatori uzsvēra, ka pamatā izvēlas amatniekus un mājražotājus, kas tik tiešām tirgo savu gatavoto preci.
Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma atzina, ka, izvērtējot pretendentus, diemžēl nākas paļauties uz tirgotāju godaprātu.
"Nākas ļoti grūti izvērtēt, ko tad izvēlēties, jo ir daudzi, kas paši nenodarbojas ar amatniecību, bet nodarbojas ar tirgošanos. Tā ir dilemma, ar kuru mums jāstrādā, atlase bija nopietna. Kā mums veicies, to mēs ieraudzīsim tikai tirgus laukumā, jo izvēlamies mēs preci pēc tā, ko tirgotājs ir savā pieteikuma anketā uzrādījis. Ceram, ka viņi visi ir godprātīgi un patiešām ir uzrādījuši, ka tā ir viņu pašu ražotā prece, bet tas izvērtēšanas process, teikšu, nav viegls," atzina Blūma.
Bet Simjūda tirgus nav tikai tirgošanās.
"Tirgus vienmēr latviešiem ir bijusi vieta, kur ne tikai iepirkties, vai vieta, kur pārdot saražoto preci, bet arī vieta, kur izklaidēties, līdz ar to nemainīgi šiem tirgiem, lai arī kādi laiki ir bijuši, klāt nāk kā tāds papildinājums jautras izdarības, cirks, ielu muzikanti; arī šogad mēs bez tā neiztiksim. Leijerkastes mūzika, kas ir tāda tradicionāla vēlo viduslaiku tirgus mūzika, priecēs mūs arī šogad, būs gan cirka mākslinieki, gan teātra izrādes," atklāja Blūma.
To, ka ir svarīga arī tirgus gaisotne, uzsvēra arī amatnieks Dainis Jansons.
"Man patīk tas, ka muzejs arī organizē kaut kādas atrakcijas, leijerkastniekus, kas iedod garšiņu; manā vīzijā vēl prasītos tas umurkumura stabs ar dāvanām galā, kur puikas varētu mēģināt uzlīst kādu dāvanu nokabināt, tas arī iedotu to veco tirgus garšu, kā "Emīla nedarbos"," sprieda Jansons.
Pirms vairākiem gadsimtiem, kad radās Simjūda tirgus, tas bija lielākais Ziemeļvidzemē pirms ziemas atnākšanas un tāds tas ir arī tagad.
