Sieviete norādījusi, ka viņai no dažādiem numuriem zvanījušas vairākas personas, kas uzdevušās par policijas un bankas slepenā dienesta darbiniekiem. Svešinieki paziņojuši, ka viņas bankas konts ir uzlauzts un tajā tiek veiktas krāpnieciskas darbības. Pēc krāpnieku pamācībām sieviete savā telefonā instalēja programmatūru "Doctorweb Lite", pēc kā no viņas tika izkrāpta nauda.
Savukārt 8. augustā VP saņemts iesniegums no kāda kurzemnieka par to, ka viņam izkrāpti aptuveni 4500 eiro. Vīrietis saņēmis zvanu no kādas personas, kura ar sevi neiepazīstināja, bet runāja par kriptovalūtu tēmu, sakot, ka esot iesaldēti viņa līdzekļi. Sarunas laikā persona ieguva vīrieša uzticēšanos un panāca, ka viņš lejupielādē aplikāciju "AnyDesk". Vīrietis rīkojies pēc krāpnieka instrukcijām, apstiprinot viņa darbības ar "Smart-ID" parolēm.
Saistībā ar šiem krāpšanu gadījumiem ir uzsākti kriminālprocesi.
Noziedznieki runā ātri un izdara emocionālu spiedienu
Kopumā šī gada jūnijā VP saņēmusi informāciju par 48 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 16 šāda veida krāpšanu gadījumiem, savukārt jūlijā – par 52 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 32 gadījumiem, kad iedzīvotājiem patiešām izkrāpta nauda.
Līdzīgi kā iepriekš, telefonkrāpnieki visbiežāk uzdodas par policijas un banku darbiniekiem, "Google" pārstāvjiem un dažādiem finanšu speciālistiem.
Zvanītāji gandrīz vienmēr runā krievu valodā un informē par zvana saņēmēja bankas kontā konstatētām problēmām, kas radušās aizdomīgu pārskaitījumu vai pirkumu gadījumā, vai arī izdomā citus stāstus. "Noziedznieki parasti runā ātri un izdara emocionālu spiedienu uz zvana saņēmēju, lai viņam nedotu laiku apdomāties, un pieprasa sekot viņu sniegtajām instrukcijām, pretējā gadījumā draudot ar sliktām un neatgriezeniskām sekām," norādīja VP.
VP norādīja, ka cietušie lielākoties pārvalda krievu valodu un visbiežāk ir vecumā no 45 līdz 77 gadiem.
Krāpnieki pieprasa nosaukt bankas kontu paroles, Smart-ID kodus, bankas kartes numuru un tās CVC kodu un atklāt personas datus. Bieži vien tiek prasīts uzinstalēt datoros dažādas programmatūras, ar kuru palīdzību krāpnieki var pieslēgties iedzīvotāju datoriem, lai veiktu nelikumīgas darbības.
Banku un valsts iestāžu darbinieki kredītkaršu numurus nejautā
Lai gan šādu krāpšanu gadījumu skaits samazinās un iedzīvotāji par šo fenomenu ir informētāki nekā kādreiz, aizvien ir daudz gadījumu, kad izkrāptas iespaidīgas naudas summas.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un rūpīgi sargāt savu personīgo informāciju.
"Jāatceras, ka ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu kredītkaršu numurus un PIN kodus," atgādināja VP. "Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams to pārtraukt. Tāpat nekādā gadījumā pēc svešinieku pieprasījuma
nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā "AnyDesk", "QuickSupport", "TeamViewer" un citas, ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties jūsu bankas kontam un veikt noziedzīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem."
Savukārt noziedznieku atsūtītās saites un e-pastu pielikumi var saturēt datorvīrusus.
Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, VP aicina pēc iespējas ātrāk par to ziņot bankai un pēc tam vērsties ar iesniegumu tuvākajā VP iecirknī.
KONTEKSTS:
Vairākus desmitus miljonu eiro pēdējos gados no Latvijas iedzīvotāju kabatām izvilinājuši telefonkrāpnieki. Par spīti iedzīvotāju informēšanai un dažādiem tehniskiem drošības risinājumiem krāpnieku aktivitāte nemazinās. Trauksmi par to cēla arī komercbankas. Finanšu nozares asociācija mudināja mobilo sakaru komersantus aktīvāk vērsties pret telefonkrāpniekiem.
Piemēram, Lietuvā izdevies ieviest pienākumu mobilo sakaru operatoriem pārsūtīt tikai tādas īsziņas, kas atbilst sūtītāju norādītajām identifikācijas pazīmēm. Savukārt Igaunija gatavojas atteikties no anonīmajām priekšapmaksas SIM kartēm, jo tās bieži tiek izmantotas noziedzīgiem mērķiem.
