"Šis ir brīdis, kad vairs negribam pārcelt [termiņu], tas vairs nav smieklīgi. Esam uzrakstījuši vairākas koncepcijas, detalizējuši tās. Ir visi iespējamie aprēķini, ir vajadzīgi tikai lēmumi," norādīja Siksnis, vaicājot par iespējamību, ja lēmumi šogad nav pieņemti un vienotā medija izveidi varētu atlikt uz 2026. gadu.
Viņš uzsvēra, ka vienotajam sabiedriskajam medijam būtu jāsāk strādāt 2025. gadā – šis un turpmākie gadi izskatās arī daudz "bagātāki" naudas ziņā.
"Šobrīd ir vajadzīgs skaidrs signāls no jaunās valdības, ka esam gatavi pie tā strādāt. Lēmumam jābūt šogad, šoruden," akcentēja SEPLP vadītājs.
Vispirms būtu vajadzīgs lēmums par medija finansējumu, darbības modeli un naudas apjomu, un, ja tas ir pietiekams, tad jāpieņem lēmums, ka 2025. gadā sāk darboties vienotais sabiedriskais medijs, paskaidroja Siksnis.
"Ja šogad šāda lēmuma nav, tad pieņemam lēmumu, ka nekas nemainās, paliek, kā ir," piebilda Siksnis, norādot, ka tam būs būtiskas konsekvences – medijiem nebūs iespēju attīstīties.
Tad arī būtu jālemj, ko darīt ar sabiedrisko mediju ēkām, katram sabiedriskajam medijam jāizstrādā sava attīstības stratēģiju. "Var būt arī tāds lēmums, bet tas medijiem nogriež straujākas attīstības iespēju un arī izmaksās dārgāk," vērtēja Siksnis.
SEPLP vadītājs arī uzsvēra, ka līdz šim politiskajā līmenī nav bijusi saruna par sabiedrisko mediju attīstību vidējā termiņā. Tādēļ SEPLP cer, ka jaunajā valdībā šāda saruna "pēc būtības" notiks.
"Uz pārmaiņām skatās kā uz jaunu sākumu, bet līdz šim padome ir situsies gar durvīm un logiem ar koncepcijām, bet saruna pēc būtības nav dzirdēta," piebilda Siksnis. "Vairāk esam nodarbojušies ar koncepciju izstrādi, divi gadi ir apkārt, bet liela taustāma rezultāta pagaidām nav."
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju uzraugs – SEPLP – cenšas panākt, lai sabiedrisko mediju finansējums tiktu sasaistīts ar IKP. FM gan iebilda pret finansējuma piesaisti IKP, nosakot to likumā. Ministrija piesauca Satversmes tiesas 2020. gada oktobra lēmumu par Augstskolu likumu, norādot, ka Saeimai vispār nav tiesību noteikt finansējuma procentuālu apjomu no budžeta.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau savā 27. jūnija sēdē nolēma, ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot sabiedrisko mediju attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu. Vienlaikus kā indikatīvu rādītāju plāno noteikt, ka sabiedrisko mediju kopējā finansējuma apjomam ir jābūt ne mazākam par 0,12% no IKP.
"Lai gan piesaistei pie noteikta procenta no IKP pastāv zināmi satversmības riski, tomēr pirmšķietami nav konstatējami nepārvarami šķēršļi šāda modeļa ieviešanai. Tas būtu iespējams, pieņemot attiecīgu politisko lēmumu. Arī šāda modeļa darbība reālajā dzīvē būtu atkarīga no politiskās apņēmības ievērot šo principu," iepriekš norādīja SEPLP.
