Pašreizējā valdība par pāreju uz veselības aprūpes sistēmas finansēšanas sasaisti ar nodokļiem runā jau kopš apstiprināšanas. Arī veselības ministre Līga Meņģelsone (virzīta no "Apvienotā saraksta") kā par paraugu jau agrāk izteikusies par Igaunijas sistēmu, kurā darbojas princips, ka daļa darbaspēka nodokļu maksājumu tiek novirzīta veselības aprūpei.
Kaimiņvalstī finansēšanas sistēma ir arī uzkrājoša, klāstīja veselības ministre. "Tur ir veselības fonds, un fondam ir liela padome un lēmumi tiek pieņemti ļoti caurspīdīgi. Šim fondam, protams, ir tendence pieaugt, pirmkārt, augot ekonomikai, augot arī cilvēku atalgojumam," skaidroja Meņģelsone.
Tagad iecere ieguvusi konkrētākas aprises. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") paziņojis, ka panākta politiska vienošanās par pāreju uz Igaunijas veselības apdrošināšanas modeli, daļu valsts obligāto sociālo iemaksu novirzot veselības aprūpei. Bet joprojām no šīm iemaksām tiktu veikti maksājumi arī pensijām un bezdarbnieku pabalstiem.
Vērtējot šo ieceri, Behmane norādīja, ka ir jāredz, kāda šī reforma būs kopumā, bet veselības aprūpes finansēšana no sociālās apdrošināšanas iemaksām ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs, taču ar to vien nepietiek, piemēram, Igaunijā veselības aprūpei novirza 13% no darbaspēka nodokļiem, 13% no pensiju fondiem, un lielu daļu valsts piešķir kā dotāciju.
Turklāt citās Eiropas valstīs, kur izmanto arī sociālo apdrošināšanu, valsts dotācijas loma pieaug, un ilgtermiņā ir skaidrs, ka nevarēs pietikt tikai ar sociālajām iemaksām vai procentu no darbaspēka nodokļa, pauda Bemhena. Viņa kā piemēru minēja Vāciju, kur ir apdrošināšanas sistēma, taču valsts dotācijas pēdējā laikā veido pat 50% no veselības aprūpes finansējuma.
Tāpat vienmēr būšot arī kāda daļa cilvēku, kuriem nodokļi būtu jāmaksā, bet kuri to nedara. Lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpi, iemaksas būtu jāveic pašiem. "Ir maza cilvēku daļa – kādi 5%, kurus nesedz šī apdrošināšanas sistēma, un viņi veic papildu iemaksas. Bet tās iemaksas ir pietiekami lielas – 150 līdz 200 eiro mēnesī," pastāstīja Behmane.
Kādreizējā veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/ Par!") gan izteikusies, ka ar esošo nodokļu ieņēmumu pārbīdīšanu no vienas valsts kases malas uz otru nevarēs iztikt. Jāmeklē veidi, kā ieņēmumus palielināt.
Lūk, kādas iespējas saredzēja Ilze Viņķele: "Eiropas Komisija mums atkal un atkal, un atkal atgādina par pozīcijām, kurās esam saudzīgi – nekustamā īpašuma nodoklis, kapitāla nodoklis, progresivitāte. Šīs izvēles sargājot, mēs finansējam mazāk veselību."
Par to, cik drīz varētu notikt sistēmas maiņa, pagaidām gan nekas nav teikts. Bet saskaņā ar valdības apņemšanos pārejai vajadzētu notikt divos gados. Tuvāki plāni ir darba grupas sanāksme Veselības ministrijā ceturtdien, 15.jūnijā, lai vienotos par turpmākajiem soļiem.
Paredzēts, ka vispirms Veselības ministrija ierosinās trīspusējas sarunas ar Finanšu un Labklājības ministriju, jo jautājums nav tikai kādas vienas ministrijas kompetencē.
KONTEKSTS:
Veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta") izteicās, ka veselības aprūpei būtu nepieciešams novirzīt 14% no sociālajām iemaksām, par ko gan tika kritizēta, taču nu arī Finanšu ministrijā izveidotā nodokļu politikas darba grupa politiski vienojusies par iespēju novirzīt veselības aprūpei daļu no sociālā nodokļa.
Veselības nozarei šogad piešķirti 1,6 miljardi eiro, papildus piešķirti 85,8 miljoni eiro. Tomēr ar to nav gana. Mediķi iepriekš pauda, ka papildus būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro. Un bažas par nepietiekamo finansējumu nezūd aizvien. Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.
Valdošā koalīcija solījusi piešķirt papildu naudas energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
Veselības aprūpes organizācijas jau lēsušās, ka nākamā gada budžetā nozarei nepieciešami papildu 310 miljoni eiro. Šīs summas nodrošināšanu finanšu ministrs Arvils Ašeradens saista ar nodokļus sistēmas izmaiņām – celšanu.
