Aprīļa sākumā Sahāras tuksneša putekļu mākonis skāra Latviju. Noteiktās normas tika pārsniegtas 3-4 reizes. Tas ir pārrobežu piesārņojums, bet to izjūtām gan šajā situācijā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ - bija sauss, gan arī tādēļ, ka tas ir papildu piesārņojums mūsu pašu radītajam piesārņojumam. Tieši pavasarī vērojama vissliktākā gaisa kvalitāte.
ĪSUMĀ:
Kā veidojas gaisa piesārņojums?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone skaidroja, ka piesārņojums veido vairāki faktori – "pirmais ir lokālie avoti, kas ir mobilais transports, tad ir stacionārie piesārņojuma avoti, kas ir enerģētikas ražošana, arī ostas rada piesārņojumus".
"Tad ir arī pavasarīgi darbi, vai arī rudenī, kad intensīvi dedzina lapas, zarus. Arī kūlas degšana lielos apjomos. Tie tādi vairāk antropogēnie piesārņojumi. Bet ir arī dabiskie piesārņojumi, kurus mēs īpaši ietekmēt nevaram, bet mums viņi ir jāpieņem un ar viņiem jāsadzīvo. Ja lokālā līmenī runājam, tad tie ir meža ugunsgrēki, kas dabīgi izceļas. Latvija ir tādā situācijā, ka mēs ļoti daudz no pārrobežas piesārņojumus saņemam," stāstīja Indriksone.
Latvijā ir uzstādītas 8 šādas gaisa kvalitātes stacijas - Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē un Liepājā, kas arī nosaka, kāda ir gaisa kvalitāte.
Vēl viena stacija ir uzstādīta Rucavā, kuras mērķis ir sekot līdzi pārrobežu piesārņojumam.
"Stacijas ir aprīkotas ar automātiskiem analizatoriem, kas seko līdzi nepārtrauktā režīmā tādām piesārņojušām vielām kā slāpekļa dioksīds, sēra dioksīds, ozons, cietās daļiņas divos diametros līdz 10 mikroni un 2, 5 mikroni," stāstīja Indriksone.
Stacijās mēra katras stundas gaisa kvalitāti, kuru raksturo ar indeksu. Ja gaisa kvalitāte ir slikta, par to tiek informēta sabiedrība.
Latvijā gaisa kvalitāti kopumā var vērtēt kā vidēju vai labu. Lielākās problēmas ir blīvi apdzīvotās vietās - Romā, Berlīnē, Tokijā.
"Rīgā ir mazliet sliktāka gaisa kvalitāte nekā Liepājā, Rēzeknē.
Bet tikai viena iemesla dēļ - blīvāk apdzīvota, blīvāka satiksme. Vislabāk tas ir redzams tieši pīķa stundās, kad visi dodas uz darbu un no darba," atzina Indriksone.
Ir noteiktas normas, kuras nedrīkst pārsniegt biežāk nekā 35 reizes gadā - principā ik pēc 10 dienām var pārsniegt gaisa kvalitātes prasības un nekas par to nedraud, bet Rīga pirms vairākiem gadiem pamanījās saņemt brīdinājumu, ka draud soda sankcijas no Eiropas Komisijas, jo pieļautās normas tika pārsniegtas biežāk.
Rīgā ielu tīrīšana pavasarī – nozīmīga gaisa kvalitātei
"Pēdējo gadu , un arī iepriekšējo gadu lielākā problēma bija normatīvu izpilde tieši cietajām smalkajām daļiņām šim te P10 vai P 2,5 , un arī slāpekļa dioksīdam," atzina Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe.
"Piesārņojuma avoti ir dažādi. Slāpekļa dioksīda galvenie avoti ir auto transports, iekšdedzes dzinēju izdalītās emisijas. Protams, arī apkures iekārtas un citi avoti.
Savukārt cietajām daļiņām ir arī apkure, arī dažādi uzņēmumi, kas pārkrauj dažādas beramkravas, kas rada emisijas. Arī auto transports, gan tur ir dažādi gan šie iekšdedzes dzinēju darbības rezultātā tiek emitētas smalkās daļiņas, gan arī no pašām riepām dilstot veidojas putekļi. Nu un, protams, autotransports papildus uzjundī gaisā to, kas ir uz ceļiem," stāstīja Meģe.
Pavasarī ātra un efektīva ielu tīrīšana no smiltīm un putekļiem ir ļoti nozīmīga, lai nepasliktinātu gaisa kvalitāti.
Arī meteocentra pārstāve Indriksone atzina – "tas ir vislielākais pasākums, ar kuru mēs varam samazināt putekļu piesārņojumu ielās, ir jāsavāc ceļu kaisīšanas materiāls".
"Un to vislabāk savākt, kamēr viņš vēl ir slapjā frakcijā. Protams, tas ir tāds manuāls darbs, bet tas ir visefektīvākais, jo pēc tam tīrīt ar ceļu birstēm tos sausos putekļus, tas vienkārši saceļ putekļus, kaut ko savāc, bet kaut kas paliek arī uz ielām," norādija Indriksone.
Malkas apkure pasliktina gaisa kvalitāti Pārdaugavā
Ziemas laikā gaisa kvalitāte sliktāka ir Pārdaugavā, tāpēc, ka šeit apkurei tiek izmantota malka.
"Ir iespējas nomainīt gan nokalpojošos katlus, gan pāriet uz citu kurināmo veidu," norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
"Šobrīd ir uzsākta programma, kurā varēs pieteikties mājsaimniecības. Konkrēti mēs runājam par trīs problemātiskajām pilsētām – tā ir Rīga, Liepāja un Rēzekne. Un kur individuālās saimniecības varēs pretendēt uz Eiropas fondu līdzekļu atbalstu," skaidroja Vesevre.
Zemo emisiju zona pilsētās?
Transports tiešā mērā ietekmē gaisa kvalitāti. Ko darīt, lai to uzlabotu? Teorētiski Rīga varētu veidot tā dēvēto "zemo emisiju zonu". Ko tas nozīmē - lai iebrauktu ar transportu centrā, būtu vai nu jāmaksā, vai arī atsevišķus transportus vienkārši nelaistu iekšā".
"Ir izstrādāts gaisa kvalitātes likumprojekts. Likumprojekts ir apspriešanas stadijā, kad tiek apspriests gan ar citām ministrijām, gan ar citām profesionālām organizācijām. Tātad ar dažādu speciālistu iesaisti. Ir saņemti komentāri, un šobrīd tiek analizēts un arī vērtēts, kuri tad risinājumi būtu visoptimālākie. Varbūt šobrīd jāatzīmē, ka mēs arī esam tādā diskusijā ar Satiksmes ministriju tai skaitā. Kā vislabāk regulēt un noteikt šo zemo emisiju zonu, šo iebraukšanas aizliegumu vai atļaušanu, vai ierobežošanu. Kas tiešām būtu pirmām kārtām noteikti, ne jau visās vietās vienādi, bet atšķirīgi. Tiešām atbilstoši tam, kādi ir šie mērījuma rezultāti, kāda apbūve ir tai vietā, kāds ir iedzīvotāju blīvums un visi pārējie aspekti. Nu un tālāk likumprojekts virzās uz Ministru kabinetu un Saeimu apstiprināšanai, un atliek tad visu ieviest," skaidroja Vesere.
Likums pašvaldībām dos tiesības noteikt zonas, kur, kā un vai ierobežot transportlīdzekļu satiksmi. Likumu plānots pieņemt līdz šī gada beigām.
Rīgas domes pārstāve Meģe atzina, ka "teorētiski, tātad tas varētu būt, vai nu kādas kategorijas transportlīdzekļiem aizliegt vispār iebraukt, vai tā būtu maksa, kas motivētu daļu no cilvēkiem pārkāpt uz sabiedrisko transportu, nebraukt iekšā pilsētas centrā".
"Tur ir ļoti dažādi varianti, šobrīd Pilsētas attīstības departaments pie tā strādā, kas būtu vieglāk ieviešams un kas dotu lielāku efektu uz šo gaisa kvalitāti. Jo auto transporta piesārņojums pilsētas centrā ir jūtams visvairāk," atzina Meģe.
Samazinot auto plūsmu pilsētas centrā, būvējot apvedceļus, kā arī ierobežojot kravas auto satiksmi, gaisa kvalitāte kopumā esot uzlabojusies. Arī ostu darbība būtiski ietekmē, jo putekļi veidojas, pārberot atklātās beramkravas.
"Tāpēc pēdējā laikā jau veido šo beramkravu pārkraušanu slēgtās novietnēs, lai šie putekļi neizplatītos tālāk. Plus vēl nosakot, kad to var veikt, pie kādiem vēja virzieniem un ātrumiem to varbūt nevar veikt, vai kā vajadzētu to visu arī prognozēt un organizēt, lai tiešām pēc iespējas mazāk šis piesārņojums nonāktu," stāstīja Vesere.
ES stingrākas prasības nākotnē – būs izaicinājums
Šobrīd noteiktās gaisa kvalitātes prasības mēs daudzmaz ievērojam un izpildām, bet liels izaicinājums būs turpmāk nodrošināt atbilstošu gaisa kvalitāti, tāpēc, ka Eiropas Savienība izvirza krietni vien stingrākus nosacījumus attiecībā par gaisa kvalitāti.
Lai kaut nedaudz sekotu Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, sākot ar 2030. gadu, piemēram, smalko daļiņu un slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija būs jāsamazina uz pusi un jaunās gaisa kvalitātes prasības būs jāpārņem divu gadu laikā.
"Tas nenozīmē, ka mēs varam teikt, ka viss ir pilnīgi labi un neko nevajadzētu darīt. Tā tas nav. Jo ja mēs neko nedarīsim, tad šis stāvoklis kas ir pašlaik, tāds nepaliks, viņš varētu tikai pasliktināties. Tāpēc šobrīd, šajā gadā mēs strādājam pie tā, kā pārskatīt gaisa kvalitātes aizsardzības plānu Latvijai, kas ir izstrādāts laika periodam līdz 2030.gadam. Un šobrīd tiek vērtēts. kāda ir situācija pašlaik un kādi pasākumi papildus būtu vēl nepieciešami," stāstīja Vesere.
Rīgas domes pārstāve Meģe savukārt norādīja, ka "viena instrumenta gaisa uzlabošanai nav, tātad gaiss ir kopējs, emisijas visas summējas".
"Tālāk piesārņojuma koncentrācijas ir atkarīgas arī no metroloģiskajiem apstākļiem, no pārneses, arī no dabiskajiem avotiem, arī no pārrobežas pārneses. Tā ka vienkārša risinājuma nebūs. Būs jāstrādā daudzās jomās, gan pie tā paša transporta, būs jāstrādā arī pie individuālās apkures radīto emisiju samazināšanas. Potenciāli varētu būt, vai nu vairāk procentuāli, lai pieslēdzas centralizētajiem siltumtīkliem. Vai arī izmanto iedzīvotāji vairāk apkures veidus, kas nerada emisijas, tātad zaļās enerģijas dažādas. Tāpat būs jādomā arī stingrākas prasības arī ražošanas uzņēmumiem, arī ostas uzņēmumiem, tā ka nevar izslēgt nevienu no jomām, būs jāstrādā visās, pilnīgi noteikti," stāstīja Meģe.
To, cik daudz tiek vai netiek darīts gaisa kvalitātes uzlabošanā, ir grūti izmērīt, jo katru gadu ir ļoti mainīgi laikapstākļi, kas ietekmē arī rādījumus.
"Pēc būtības nokrišņi ir labākais gaisa attīrītājs, bet vienlaikus arī vēja ātrums un virziens - mainoties tam, vai pieaugot spēkā, tas piesārņojums tiek ātrāk izkliedēts, jebšu izpūsts no blīvi apdzīvotām vietām," skaidroja meteocentra pārstāve Indriksone.
Inversija ir, kad piesārņojums ilgi paliek pilsētas ielās, jo gaisa slāņi nevar sajaukties vertikāli un tiek piespiesti pie zemes virsmas. Pēdējā šāda inversija bija 2021. gadā, kad Rīgā nedēļu bija paaugstināts piesārņojums. Protams, viegli ir vainot nelabvēlīgus laikapstākļus, bet skaidrs, ka ir virkne jomu, kurās veicot uzlabojumus, mēs varam uzlabot gaisa kvalitāti.
"Pašreiz konstatēti ir ogļūdeņraža tāds zināms pārsniegums Liepājā un Rēzeknē. Bet nav ļoti liels, bet tātad ir, par ko domāt. Ja skatāmies tādā plašākā mērogā, kur mums vēl ir tādas zināmas problēmas, tad tas saistās ar amonjaku, kas nonāk gaisā. Tas jau ir lauksaimniecības darbības rezultāts," klāstīja Vesere.
Eiropas Komisija jau ir rosinājusi pārkāpumu procedūru par amonjaka nonākšanu gaisā un Zemkopības ministrijai ir jāparedz virkne pasākumu attiecībā par mēslošanas līdzekļu izmantošanu, lai šis piesārņojums nenonāk gaisā.
