Premjers: Latvija pēc NATO samita būs vēl lielākā drošībā

Uzlabojas Latvijas drošības situācija

Premjers norādīja, ka Latvijas drošības situāciju uzlabos divi aspekti. 

Pirmkārt, NATO Viļņas samita priekšvakarā izskanējušās ziņas, ka aliansei tuvākajā laikā pievienosies Zviedrija. Premjera ieskatā tas fundamentāli mainīs militāro situāciju Baltijas jūras reģionā.

"Pirmkārt, šis ir pirmais samits, kurā piedalās Somija kā pilntiesīga NATO dalībvalsts. Arī pieņemts lēmums par to, ka Zviedrija būs 32. dalībvalsts, kas garantē papildu drošību arī Baltijas reģionam. (..) Zviedrija būs NATO, un tas Latvijas drošību būtiski stiprina," atzīmēja Kariņš.

Otrkārt, Kariņš norādīja uz otrdienas NATO dalībvalstu vienošanos stiprināt alianses austrumu flanga aizsardzību. 

"Pieņemts lēmums par austrumu flanga stiprināšanu. Tas ietver ne tikai Kanādas paziņojumu, bet arī citas valstis pieņēmušas lēmumu par sava kontingenta paplašināšanu Latvijā. Tas darbosies kā atturēšanas spēks," sacīja premjers. 

Pasaulē

Pasaulē

Pasaulē

"Jo ilgāk Krievija karo Ukrainā, jo ciešākā dūrē savelkas NATO"

Kopumā Kariņš vērtēja, ka NATO samits Viļņā notiek ļoti vienotā un draudzīgā atmosfērā. Premjers Kariņš vēl otrdien žurnālistiem par dalībvalstu līderu pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Ukrainu norādīja, ka NATO dalībvalstis samitā Viļņā ir paudušas vienotību un apņēmību atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Kariņš uzsvēra, ka arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis labi saprot, ka NATO Ukrainai ir sabiedrotais un alianse dara visu, ko tagad kara laikā var izdarīt.

Kariņš norādīja, ka – jo ilgāk Krievija karos Ukrainā, jo ciešākā dūrē NATO savilksies. 

"NATO ir pilnīgi vienoti, un visi šodien pārapliecināja, ka atbalsts, kas būs militārs, finansiāls, humanitārs un visādos veidos, tas turpināsies, arī neskatoties uz to, kā iet kaujas laukā. Tas būs tik ilgi, cik nepieciešams. Ja (deklarācijas) tekstu lasa uzmanīgi, un es viņu arī diezgan uzmanīgi lasu, tas ir solis absolūti pareizā virzienā. Vai tas solis ir tik plats, cik es gribētu? Nē. Vai tas ir tik plats, cik Ukraina gribētu? Nē. Bet, vai tas ir pareizā virzienā? Jā. Bet mēs – stūmēji, turpināsim stumt un tas iet pareizā virzienā. Ziņa Ukrainai ir, ka ar visu, kā varētu būt, visļaunākais būtu, ka, ja NATO zaudētu savu vienotību, saplēstos un aizietu dažādās frakcijās. Mēs visi esam vienoti," pauda Kariņš.

Mūrniece: Jādomā, kā NATO pieņemtos aizsardzības plānus padarīt par izpildāmiem

Tikmēr, komentējot NATO austrumu flanga aizsardzības stiprināšanas nozīmi, Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) sacīja, ka ir jādomā par to, kā Viļņas NATO samitā apstiprinātos jaunos detalizētos alianses aizsardzības plānus padarīt par izpildāmiem.

Pieņemts ir liels plānu kopums un šis solis Latvijai ir vēsturisks, piebilda ministre. Viņa skaidroja, ka būtisks ir arī dalībvalstu lēmums par apņemšanos nodrošināt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.

"Mums ir jādomā, kā šos plānus padarīt par izpildāmiem. Tātad tas nozīmē, ka NATO dalībvalstīm, lai nodrošinātu NATO dalībvalstu aizsardzību, ir jādeleģē spēki plānu izpildei. Un spēkus var deleģēt tad, ja ir pietiekams aizsardzības finansējums. Tādēļ esmu gandarīta, ka šajā samitā valstis ir vienojušās vismaz par 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Un tas nozīmē, ka būs finansējums aizsardzības spēku palielināšanai, stiprināšanai un jaunām spējām, ne tikai Latvijā, kur mēs 3% sasniegsim, kā izskatās, jau nākamgad, bet arī citas dalībvalstis ieguldīs daudz vairāk savu aizsardzības spēju stiprināšanā," atzīmēja Mūrniece. 

KONTEKSTS:

NATO dalībvalstu līderi 11.–12.jūlijā pulcējušies uz samitu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Samitā piedalās ap 40 delegāciju no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Viļņā ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. NATO samitā Ukraina netiks oficiāli uzaicināta pievienoties aliansei, atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Samitā tiek spriests arī par NATO valstu aizsardzības spēku stiprināšanu un gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

NATO dalībvalstu līderi samitā Viļņā jau vienojās, ka nepieciešams pastiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību, tādēļ tiks veikti pasākumi arī Baltijas valstu drošības stiprināšanai.