"Viens ceļš bija aizbraukt no Latvijas, no savas valsts. Jo vai nu mani nogalinātu netīri, negodīgi uzņēmēji, vai nu iesēdinātu," tā stāstījis blogeris, Latvijas pilsonis Romāns Samuļs, kurš pirms pusgada pārcēlās uz Baltkrieviju. Kopš tā laika viņš regulāri dažādos kanālos stāsta par slikto dzīvi Latvijā un Eiropā.
Nesen Samuļs sniedza gandrīz stundu garu interviju Baltkrievijas valsts ziņu aģentūrai "Belta", kas to publicēja dažādās sociālo mediju platformās. Piemēram, "Youtube" to redzējuši 385 tūkstoši cilvēku.
Pērn Samuļs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no sīkpartijas "Tautas kalpi Latvijai". Tajā bija arī uzņēmējs Aivars Smans un skaistumkonkursu rīkotāja Kristīne Lindenblate, kas popularitāti iemantoja, sociālajos medijos kritizējot valsti un izplatot dezinformāciju par kovidu un vēlāk arī par Ukrainu. Samuļs, pārcēlies uz Baltkrieviju, autoritārās valsts medijos slavē diktatoru Aleksandru Lukašenko.
Fragments no jau minētās intervijas: "Viņš ar dēlu bija, tas ir tik spēcīgi, pat emocionāli tik… Visi adekvātie cilvēki, kā jau savā blogā teicu, Latvijā ļoti pārdzīvoja, vai šis tā sauktais režīms noturēsies. Diktatūra. Mums tādu diktatūru, godīgi sakot."
Samuļs runā par 2020. gadu, kad tūkstošiem baltkrievu Minskā un citur ilgstoši protestēja pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Kad cilvēku pūlis tuvojās Lukašenko rezidencei, pie tās pielidoja helikopters, no kura izkāpa Lukašenko ar 15 gadus veco dēlu. Abiem rokās bija Kalašņikova automāti.
Taču lielāko daļu intervijas Samuļs veltīja Latvijai. Valdība esot korumpēta un nedarot nekā, lai uzlabotu cilvēku dzīvi. Kā piemēru minēja augstās elektroenerģijas cenas.
"Tagad var nodrošināt visus 100%. Bet mūsu valsts nolēma labi nopelnīt. Ja būt precīziem, dažas personības no mūsu politiskās elites nolēma nopelnīt," sacīja Samuļs.
Viņš stāstīja, ka PSRS atstātās hidroelektrostacijas (HES) saražojot visu Latvijai vajadzīgo elektrību, bet valsts to pārdodot zviedru biržā, tāpēc tā ir dārga. Daudzkārt jau "Re:Baltica" stāstījusi, ka tā nav taisnība. Daugavas HES visu vajadzīgo saražo tikai atsevišķos mēnešos, bet kopumā gada laikā – nepilnu trešdaļu no Latvijas patēriņa.
Samuļs sūdzējies arī par milzīgo valsts parādu, noklusējot, ka Eiropas Savienības valstu vidū tas ir stipri zem vidējā.
Viņš arī runāja par tiem, kas ir pie varas: "30 gadus pie varas sēž būtībā vieni un tie paši cilvēki. Neviens nemainās. Mainās tikai ģimenes locekļi, draugi. Bet patiesībā vieni un tie paši cilvēki. Var pat droši teikt – amerikāņu ielikteņi, vienkārši pārdevušies."
Viņš arī apgalvojis, ka valsti vada dubultpilsoņi, lai jebkurā brīdī varētu savākt naudu un doties prom.
No kurienes visi šie naratīvi par Latvijas valsti? Katra atsevišķā vēstījuma sākotnējo izcelsmi atrast grūti, taču pēdējo pāris gadu laikā tos savos sociālo mediju kontos un nu jau arī no Saeimas tribīnes atkārto divas skaļākās opozīcijas partijas – Alekseja Rosļikova vadītā "Stabilitātei!" un Ainara Šlesera "Latvija pirmajā vietā".
Piemēram, pērn decembrī stāstīts par Viļa Krištopana no "Latvija pirmajā vietā" teikto. Viņš kritizēja valdību par pārlieko aizņemšanos un apgalvoja, ka parāds arī iepriekš audzis tad, kad pie varas bija tagadējie varas politiķi. Taču tā nav taisnība – 2008. gada krīzē, lai valsts nebankrotētu, pirmos lēmumus par aptuveni miljarda eiro aizņemšanos pieņēma paša Šlesera iepriekšējās partijas premjera Ivara Godmaņa valdība. Savukārt to, ka pašreizējā valsts vadība esot pie varas teju 30 gadus, vēl nupat stāstīja kāds cits pazīstams dezinformators, savas uzrunas beigās aicinot doties uz Šlesera rīkoto protesta akciju. Gan Šlesers, gan Rosļikovs un viņu atbalstītāji arī maldinājuši par Valsts prezidenta Egila Levita pilsonību, elektronerģijas cenu veidošanos un tās iepirkšanu biržā.
Tātad vēstījumi, kas par Latviju izskan nedraudzīgajās kaimiņvalstīs, lielā mērā sakrīt ar tiem, ko tepat Latvijā sabiedrībai stāsta mūsu pašu parlamenta opozicionāri, kas tagad plāno panākt Saeimas atlaišanu.
