Tiesā apstrīdēta Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta atbilstība Latvijas Satversmes 100. pantam, kas paredz tiesības uz vārda brīvību.
Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar apstrīdēto normu priekšvēlēšanu aģitācija varot tikt veikta tikai valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šī iemesla dēļ pieteikuma iesniedzējas izvirzītie kandidāti un politiskās partijas biedri
nevarot publiskajā vidē komunicēt ar vēlētājiem mazākumtautību valodā, kas tiem esot labāk saprotama, bet kas nav nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālā valoda.
Šāds liegums negatīvi ietekmējot viedokļu daudzveidību politiskajā diskursā. Tādēļ pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar tai Satversmes 100. pantā ietvertās tiesības uz vārda brīvību.
Satversmes tiesa uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 11. jūnijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada. 11. septembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
KONTEKSTS:
Saeima pērnā gada jūnijā pieņēma grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus veidot un apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju veikt tikai valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā. Deputātu kandidāti klātienē ar saviem vēlētājiem varēs brīvi sarunāties arī citā valodā. Izņēmums ir arī informācijas izklāsts politisko partiju un to apvienību tīmekļa lapās.
Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli drīkst saturēt vai priekšvēlēšanu aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās.
