Komandieris norādīja, ka Latvijas sabiedrība un tauta ir sevi pierādījusi gan vairāk nekā pirms 100 gadiem, gan citos milzīgos vēstures notikumos, proti, ka esam spēcīgi, spējam mobilizēties un zinām savu galveno mērķi.
"Galvenais mans novēlējums ir nezaudēt šo gara spēku, būt optimistiem, pārliecinātiem un ar šo ieroci miera laikā virzīties uz priekšu neapstājoties," uzsvēra Kalniņš.
NBS komandieris norādīja, ka, neraugoties uz šodienas realitāti pasaulē, Latvija ir droša valsts. Drošības īstenošanā NBS aktīvi strādājot Latvijā, NBS Latvijā ir kopā ar mūsu sabiedrotajiem, turklāt NBS aktīvi darbojas ārpus Latvijas kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.
"Mēs esam atzīti ne tikai no mūsu sabiedrotajiem, bet ar mums arī rēķinās tie, kas patiesībā nav tik draudzīgi pret mūsu tautu un valsti," uzsvēra Kalniņš.
Vaicāts, kādiem drošības izaicinājumiem Latvijas sabiedrībai ir jāgatavojas pārskatāmā nākotnē, komandieris atbildēja, ka drošības galvenie izaicinājumi Latvijas sabiedrībai ir būt noturīgiem tieši informatīvajā areālā, proti, mums ir jābūt analītiski spējīgiem izanalizēt un izsvērt, kur ir taisnība un kur nav taisnība.
"Mūsu galvenais ierocis ir pārliecība un stiprums kā gara spēks. Ja mūs sagraus no iekšienes, kā vienoti veselu nācijas spēku un sāksim šaubīties un savā starpā ķildoties, tad mēs jau bez kara būsim zaudētāji. Bez cilvēka un sirds dvēseliskās pārliecības un ticības nevar pastāvēt ne tauta, ne valsts," nobeigumā uzsvēra NBS komandieris.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds tviterī norādījis, ka arī šodien Latvijas neatkarības stūrakmens ir mūsu cilvēki. "Tas ir ikviens, kuram dārga mūsu zeme, mūsu tauta, tas ir ikviens, kurš iestājies zemessardzē, valsts aizsardzības dienestā, vai kļuvis par profesionālā dienesta karavīru. Tas ir ikviens, kurš gatavs aizsargāt Latviju no pirmā centimetra. Būsim saliedēti un lepni par savu valsti! Sargāsim Latviju kopā," uzsvēris ministrs.
Latvijas valsts nebūtu iespējama bez uzvaras Neatkarības karā. 1919. gada 11. novembra uzvara bija izšķiroša brīdī, kad Rīgai uzbruka Pāvela Bermonta armija – apvienotie krievu un vācu spēki, kuriem neatkarīgā Latvijas Republika nebija vēlama. Bermonta armija no Jelgavas uzbruka Rīgai jau 1919. gada 8. oktobrī sākās Latvijas armijas pretuzbrukums. Izšķirošo uzvaru – forsējot Daugavu un ieņemot vēl Bermonta rokās esošās Pārdaugavas daļas - izdevās gūt 11. novembrī.
Latvijas armija no dažu simtu vīru vienībām 1918. gadā, kad tika nodibināta Latvijas valsts, līdz 1919. gada 11. novembra uzvarai bija pieaugusi līdz vairāk nekā 30 000 vīru lielam spēkam. Neatkarības karā krita vairāk nekā 3000 Latvijas armijas karavīru.
Lāčplēša diena
