Viņš atzina, ka tilti ir Rīgas vājais punkts, taču galvaspilsētas satiksmes infrastruktūrā vairāk nekā desmit gadus ir ieguldīts mazāk, nekā bijis nepieciešams. Šobrīd tiek izstrādāti četru tiltu projekti – Vanšu, VEF, Zemitāna un Vairoga ielas pārvadam.
"Nākamā gada beigās, aiznākamā gada sākumā varētu sākties Zemitāna un Vanšu tiltu rekonstrukcija, bet jāpabeidz Austrumu maģistrāle, lai beidzot varētu kravas auto plūsmu novirzīt no krastmalas," norādīja Ķirsis.
Ja ar Austrumu maģistrāli tikšot sakārtots Rīgas labais krasts, pilsētas kreisajā krastā tā joprojām paliek aktuāla problēma.
"Redzam, ka gar Nacionālo bibliotēku, gar Imantu un Iļģuciemu brauc kravas auto uz ostu. Šeit risinājuma nav,
būtu jābūvē maģistrāle no Babītes uz Bolderāju pa taisno, lai varētu apbraukt dzīvojamos rajonus, bet tā ir desmitgades perspektīva," atzina mērs.
Rīgas domes priekšsēdētājs arī apstiprināja, ka Satiksmes departamenta pārbaudes lietas dēļ ir iekavējusies ielu asfaltēšana un daļa darbu būs jāpārceļ uz nākamo gadu.
"Krastmalas, Brasas tilta, Austrumu maģistrāles, Avotu ielas apkārtnes sakārtošana virzās uz priekšu, tur viss ir kārtībā. Lucavsalā bija plānota ielas izbūve, bet izskatās, ka būvniekam draud bankrots, tādēļ nekas cits neatliks kā lauzt līgumu un meklēt jaunu būvnieku," pavēstīja Ķirsis.
Savukārt 80 ielu ar grants segumu tiks apstrādātas ar tā dēvēto vieglo asfaltu.
"Rīgas trešā daļa pēc šis sezonas būs apstrādātas ar to – mazāk dubļu, mazāk putekļu, iedzīvotājiem dzīves kvalitāte būs pacelta," norādīja mērs.
Nākamgad ielu un tiltu remontiem, neskaitot lielos projektus 700 miljonu eiro apmērā, kas šobrīd ir dažādās stadijās, būtu jāparedz apmēram 45 miljoni eiro – šī summa būtu robeža, lai ielu sabrukšana notiktu lēnāk nekā to atjaunošana.
"Rīgā nekad nav šī robeža noķerta, ka atjaunošana notiktu ātrāk nekā sabrukšana, un svarīgi šo robežu būtu noturēt vairākus gadus uz priekšu. Protams, ka viena gada laikā Rīgas 1000 kilometru asfaltēto ielu savest kārtībā nevar, bet to var izdarīt 5, 7, 10 gados, bet katru gadu 45 miljoni ir jāiegulda," uzsvēra Rīgas mērs.
Runājot par ideju, ka nākamvasar daļu 11. novembra krastmalas varētu atdot kājāmgājējiem un kafejnīcām, Ķirsis akcentēja: "Tā ir pilsētas pati labākā, skaistākā vieta, un grēks, ka tā šobrīd ir šoseja. Doma ir, ka vasarā uz diviem mēnešiem, kad tas vismazāk traucētu kustību, saglabājot kustību pa vienu joslu katrā virzienā tuvāk Vecrīgai, atstātu teritoriju dažādām vasaras aktivitātēm."
Viņaprāt, nākotnē krastmalu kopumā vajadzētu "atdot cilvēkiem". Savulaik arī runāts par tuneļa izbūvi zem krastmalas, taču tas izmaksātu ļoti dārgi – pilsētai šobrīd ir akūtākas vajadzības.
