Tāpat apsūdzētajiem solidāri par labu kriminālprocesā par cietušo atzītai personai piedzīta kaitējuma kompensācija 48 tūkstošu eiro apmērā.
Apelācijas instances tiesa spriedumā atzinusi, ka 2019. gadā abi apsūdzētie kopā ar cietušo, kurai vēl nebija 16 gadi, lietoja alkoholiskos dzērienus mājas pagalmā Rīgā, Bolderājas apkārtnē. Pusnaktī apsūdzētie izvaroja cietušo.
Pēc tam, lai slēptu izvarošanas faktu, viens no apsūdzētajiem meiteni žņaudza. Tad apsūdzētie, uzskatot, ka meitene ir noslepkavota, ietina viņu guļammaisā un iznesa ārā, kur
viens no apsūdzētajiem, vēl dzīvu esošu, cietušo iemeta Buļļupes kanālā, kur viņa noslīka.
Abi apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas izvarošanu (Krimināllikuma 159. panta trešā daļa). Savukārt viens apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts arī par slepkavību pastiprinošos apstākļus (Krimināllikuma 117. panta 8. un 12. punkts), bet otrs apsūdzētais – par slepkavības pastiprinošos apstākļos atbalstīšanu (Krimināllikuma 20. panta ceturtā daļa un 117. panta 8. un 12. punkts).
Senāta lēmumā norādīts, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzēto vainīgums viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir pierādīts. Noraidot apsūdzēto personu aizstāvju un cietušās personas pārstāves kasācijas sūdzības, Senāts atzina, ka tajās bez pamatojuma norādīts uz apelācijas instances tiesas pieļautiem pārkāpumiem un norādītais ir saistīts ar kasācijas sūdzību iesniedzēju vēlmi atkārtoti izvērtēt pierādījumus un panākt apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.
Turklāt kasācijas sūdzību iesniedzēji sūdzībās pamatā atkārtojuši apelācijas sūdzībās un tiesas debatēs paustos argumentus, ko apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Senātam nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas sniegtos atzinumus.
Lietai ir slēgtas lietas statuss.
