ĪSUMĀ:
- RTU ekspertīze: Liepājas notekūdeņu iekārtu avārijā nav vainojama betona nenoturība.
- RTU turpinās apjomīgāka ekspertīze – pēta konstrukcijas kopējo atbilstību projektam.
- Policija tagad izmeklē šo lietu pēc panta par celtniecības normu pārkāpšanu, ja sabrukusi būve.
- Iepriekš izmeklēts nodarījums pret vidi, bet pēc vides dienesta aplēsēm tas nav liels – 3400 eiro.
- Vides dienests: Notekūdeņu novadīšana jūrā krīzes brīdī bija pareiza rīcība.
- Tagad ir panākta pilnīgi droša notekūdeņu pārsūknēšana.
- Vēl būvēs trīs notekūdeņu apvedlīnijas, lai lielāka ūdeņu pieplūduma gadījumā varētu pieslēgt rezerves caurules.
Kā viena no pirmajām versijām jūlijā notikušās avārijas iemesliem tika minēta dzelzsbetona nepietiekamā kvalitāte, taču tagad secināts – ārsienas celtniecībā izmantotais izejmateriāls ir labs.
"Faktiski projektā paredzētā betona stiprība ir B30 – šajā laikā tas ir mainījies un tā spiedes stiprības klase ir C30-37, un jāsaka, – visi astoņi cilindri, kurus mēs izurbām, atbilda šai spiedes stiprībai un pat pārsniedza to," pastāstīja RTU Būvmateriālu laboratorijas vadītājs Egils Zvejnieks.
Lai saprastu īstos iemeslus avārijai, RTU Ēku un inženierbūvju zinātniskajā laboratorijā turpinās krietni apjomīgāka ekspertīze.
Tajā pēta sagruvušās būves konstrukcijas kopējo atbilstību projektam.
"Vizuāli tas betons mums radīja aizdomas, no iekšpuses varēja redzēt, ka viņam ir tāda zilgana krāsa – faktiski bija kaut kāda hlorīdu iedarbība notikusi uz šo betonu. Jāskatās, vai tas izraisīja kaut kādu ietekmi uz stiegrām un vai neveidojās kaut kāda stiegru korozija," skaidroja Egils Zvejnieks.
Šīs ekspertīzes beigu termiņš pagaidām nav zināms.
Tikmēr Valsts policijā vairs neizmeklē kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu pret vidi, kā tas sākotnēji bija ierosināts, bet pēc cita panta.
Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova informēja, ka policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas birojs turpina izmeklēšanu kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 239. panta 2. daļas – par ceļu, tiltu, ceļa pārvadu vai citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa.
Pārkvalifikācija saistīta ar to, ka Valsts vides dienesta ieskatā kopējais videi nodarītais kaitējums ir neliels un naudas izteiksmē vērtējams 3,4 tūkstošu eiro apmērā.
Vides dienests uzsvēra, ka SIA "Liepājas ūdens" rīcība, pēc notikušā pa avārijas izvadu novirzot notekūdeņus jūrā, bija pareizs risinājums krīzes situācijā. Tas radīja īslaicīgu piesārņojumu un neatstāja paliekošu iespaidu uz jūras ekosistēmu.
Pašā uzņēmumā tikmēr nule kā panākta pilnīgi droša notekūdeņu pārsūknēšana – tie vairs neplūst pa pagaidu caurulēm, kā tas bija pirmās pāris nedēļas pēc avārijas.
"Mēs visu laiku strādājām pie tā, lai uzbūvētu jauno apvedlīnīju, vakar vēlā pēcpusdienā atnāca visas trūkstošās detaļas apvedlīnijai, un mēs strādājām, un šorīt piecos mēs darbus beidzām. Maiņa bija 21 stundu," stāstīja SIA "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs Andis Dejus.
Tā gan ir tikai pirmā šāda apvedlīnija, vēl tiks būvētas trīs tādas pašas, lai lielāka notekūdeņu pieplūduma gadījumā būtu iespēja pieslēgt rezerves caurules.
KONTEKSTS:
24. jūlijā, sabrūkot Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra sienai, daļa no attīrīšanas ūdeņiem ietecēja jūrā. Veselības inspekcija paziņoja, ka Liepājā aizliegts peldēties visās Liepājas jūras peldvietās, kā arī ieteicams nepeldēties Pāvilostas peldvietā un Kurzemes piekrastē posmā no Liepājas līdz Pāvilostai.
"Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtas netālu no Ziemeļu fortiem atrodas kopš 1972. gada. Šāda situācija, kad sabrūk kāda notekūdeņu attīrīšanas rezervuāra siena, ir unikāla un notikusi pirmoreiz. Sabrukušais objekts ir visjaunākā no visām "Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtu būvēm, tā nodota ekspluatācijā 2009. gadā.
