ĪSUMĀ:
- Par narkotiku tirgošanu notiesāto Edgaru no ieslodzījuma atbrīvoja pirms termiņa.
- Taču viņam noteikta gadu ilga elektroniskā uzraudzība, kas neesot "tāda brīvība".
- Tiesa var noteikt elektronisko uzraudzību no viena mēneša līdz vienam gadam.
- Ne visiem notiesātajiem šāda iespēja ir. Probācijas dienests rūpīgi izvērtē katru.
- Tostarp vērtē, vai ieslodzītais piedalījies resocializācijas pasākumos, sedzis kompensācijas.
- Astoņu gadu laikā ar elektronisko uzraudzības aproci staigājuši 500 bijušo ieslodzīto.
- Vien 5% gadījumos probācijas dienesta klientu atgriežas ieslodzījumā.
- Edgars: Staigāt ar aproci ir labāk, nekā būt cietumā.
- Nākotnē plāno speciālas ierīces, kas attālināti veiks alkohola pārbaudes.
- Elektroniskās uzraudzības klienti – viena no četrām grupām uzraudzības jomām.
Edgars: Cietumā sākums bija visgrūtākais
Kopā ar Valsts probācijas dienesta pārstāvi ierodos pie Edgara. Šis nav vīrieša īstais vārds. Viņš vēlējās palikt anonīms, jo pirms astoņiem mēnešiem iznāca no cietuma.
Edgars stāstīja, ka no cietuma iznācis pagājušā gada decembrī pēc četrus gadu ilga ieslodzījuma, kur nokļuva saistībā ar narkotiku tirgošana lielos apmēros. Pirms pieķeršanas ekstazī jeb stiprās narkotikas tirgoja un pats arī lietoja apmēram divus gadus.
"Tas viss sākās ar lietošanu. Tas bija tāds smags, grūts dzīvē moments," stāsta Edgars, norādot, ka nolēmis ne tikai lietot narkotikas, bet arī tās tirgot. "Priekš kam man braukt kaut kur strādāt un pelnīt, ja var arī tādā veidā nopelnīt."
Taču nopelnītais bija cietumsods.
"Sākums ir visgrūtākais. Tā neziņa, uz kurieni tu dodies, kas tevi sagaida, kā tur viss notiek. Fiziski tur nav nekas grūts. Tā ir vairāk cīņa ar sevi, savā galvā.
Tu visu laiku esi kaut kādās domās, pārdzīvo par to, ko esi darījis," stāsta Edgars.
Edgars ieslodzījumā apmeklēja anonīmo alkoholiķu, arī narkomānu nodarbības un psihologu.
"Lēnām ejot un atejot no tā visa, ko esi ārā darījis, tu sāc saprast, ka savādāk arī var dzīvot. Viss sliktais nav vajadzīgs," saka Edgars. To, ka var dzīvot citādāk, sapratis, laikam ejot, "tu strādā ar sevi. Visas tās programmas, kas tur ir…"
Edgars saka, ka ieslodzījums disciplinē. "Sēžot cietumā, es izvēlējos citu ceļu, nevis to kameras ceļu, kur sēž un "pirksti gaisā": "es esmu riktīgs zeks un uzturu to cietumu". Bet es izvēlējos iet strādāt saimnieciskajā apkalpē. Nesalīdzināsi ar kameras dzīvi. Tur es arī iemācījos strādāt, jo es visus četrus gadus strādāju. Tas man laikam bija ilgākais periods, ko es vienā darbā esmu pavadījis. Iepriekš nekā tāda nebija. Kaut kā pieradu pie darba un sapratu, ka nav tik traki."
Vīrietim ieslodzījumā paredzētais termiņš bija pieci gadi un septiņi mēneši. Taču pēc pavadītiem četriem gadiem cietumā viņu priekšlaicīgi atbrīvoja. Edgaram noteikta gadu ilga elektroniskā uzraudzība.
"Kad tu iznāc brīvībā, tev taču liekas, ka tu esi brīvībā. Un tad, hop, tev ir aprocīte ap kāju, un nemaz nav tādas brīvības."
Astoņos gados aproce – 500 bijušo ieslodzīto
Lai ierobežotu pirmstermiņa atbrīvotā pārvietošanos, tiesa var noteikt elektronisko uzraudzību no viena mēneša līdz vienam gadam. Ne visiem notiesātajiem šāda iespēja ir. Probācijas dienests rūpīgi izvērtē katru, kas cietumā pavadījis vairāk nekā pusi no piespriestā termiņa un vēlas atgriezties brīvībā.
"Tas noteikti nenotiks, ja cilvēks ir vienkārši bijis ieslodzījumā. [Analizē], vai viņš aktīvi piedalījies resocializācijas pasākumos, kas viņam bija jādara pēc plāna, apmeklēja speciālistus, sedzis kompensācijas, kas ar tiesas spriedumu noteiktas – viss šis kopums. Probācijas dienests raksta izvērtēšanas ziņojumu katrā gadījumā, kur tiek vērtēti ļoti daudzi faktori: draugi, attieksme, iespējamā dzīvesvieta, vai būs nodrošināts ar darbu, iztikas līdzekļi," stāsta dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedrisko darbu nodaļas vadītājs Jānis Klūga.
Tāpat vērtē iespējamos riskus, ja persona plānotu nepakļauties elektroniskajai uzraudzībai.
Astoņu gadu laikā, kopš Latvijā īsteno elektronisko uzraudzību, ar kājassprādzēm staigājis pustūkstotis bijušo ieslodzīto.
"Mēs elektronisko uzraudzību īstenojam tikai ar radio viļņiem, kas nozīmē, ka mēs neredzam, kur tā persona atrodas. Mēs redzam tikai vienā vietā – viņa dzīvesvietā," skaidro dienesta Elektroniskās uzraudzības nodaļas vadītājs Ilvars Vītols.
Viņš arī demonstrē, kā notiek attālināta kontrole. "Kā redzam – parasta ofisa telpa, parasti datori. Darbinieks man strādā diennakti." Šobrīd viena dienesta darbinieka uzraudzībā ir 39 cilvēki ar elektronisko aproci.
"Mēs reaģējam uz notikumiem, bet īstenībā centram ne tikai tas ir. Mēs arī esam kā atbalsts. Ir bieži vien tas sestdienās, svētdienās, kad notiek nesaskaņas ģimenē, vēl kaut kas. Tad mums zvana – ko darīt? Sieva mani met ārā ar visām ierīcēm. Deg māja. Divas dzīvesvietas ir degušas reāli. Ko darīt – ņemt ierīces, neņemt? Nē, taču ej ārā, veselība pirmajā vietā. Vai pēkšņi sāp zobs naktī – respektīvi mēs esam tie, kuram klients var piezvanīt un pakonsultēties, ko darīt. Mēs varam kaut ko ieteikt. Pašā sliktākajā gadījumā, ja vajag, izsaukt policiju, mēs to saucam," saka Vītols.
Ekrānā darbinieki redz klientu grafiku – kur un cikos viņiem ir jābūt. Tāpat sistēmā var redzēt, vai persona ir dzīvesvietā.
"Pārējā laikā viņš var uzrādīt vai nu dokumentus, vai mēs aizbrauksim pārbaudīt. Nu, ja viņš grib riskēt un nebūt tajā vietā… Elektroniskās uzraudzības klientu mēs ļoti ātri varam dabūt atpakaļ uz cietumu, ja vajag."
Latvijas Radio: Kā izskatās ierīces?
Vītols: Lūk, divas ierīces. Šī, ko mēs dēvējam par bāzes staciju, izskatās kā liels telefona aparāts. Tur iekšā ir arī SIM karte. Tas darbojas arī kā telefons. No tā var piezvanīt uz diviem numuriem – lietas vadītāja un elektroniskās uzraudzības centru. Un arī var piezvanīt 112, ja tāda situācija ir. Ekrānā persona redz laiku, tad šobrīd jābūt mājās, viņš redz uzrakstu "jābūt mājās". Bet šis ir tikai informatīvs [uzraksts] ekrānā, jo viņam vienmēr tiek iedots grafiks, ko viņš ir izdrukājis. Pēc tā viņam jāvadās.
Latvijas Radio: Cik ilgam periodam sastāda grafiku?
Vītols: Parasti mēs sastādām nedēļai, divām nedēļām, atsevišķos gadījumos ilgāk.
Un ir aprocīte. Pavisam salīdzinoši viegla – 60 grami. Ir ap kāju piestiprināta, kuru, ja attaisa, nāk signāls.
Piemēram, tagad attaisīsim, mēs pēc tam redzēsim programmā signālu. Tā aproce ir ļoti vienkārša – iekšā ir optiskā šķiedra. Tikko rodas kāds gaismas pārrāvums, tad mums atnāk signāls."
Latvijas Radio: Var to pats noņemt, bet to jau uzreiz redz.
Vītols: To var noņemt, ar visparastākajām šķērēm nogriežot, ja persona tā vēlas. Bet jāsaprot arī tā motivācija. Var jau mēģināt personai pielikt kaut kādu dzelzs bumbu pie kājas, bet tāpat atradīs veidu, kā to pārzāģēt. Mums labākā daļa atbrīvojas, tāpēc tā īsti nenotiek, ka persona speciāli plēstu nost.
Vēl viens kontroles mehānisms – no bāzes stacijas var atnākt pieprasījums uzrādīt pirksta nospiedumu. Bāzes staciju nedrīkst cilāt, izraut no vada, jo to visu redz dienesta darbinieki. "Ir mums bijuši divi gadījumi, kad persona noņēma aproci. It kā mēģināja bēgt, bet pāris dienu laikā tika atgriezta atpakaļ cietumā."
Vien 5% gadījumu dienests vēršas tiesā ar lūgumu uzraugāmajam aizstāt neizciesto soda daļu ar ieslodzījumu.
Tas ir gadījumos, kad bijuši kādi pārkāpumi: neievērots grafiks, lietotas apreibinošas vielas.
"Mums gan arī ir iespējams uzlikt GPS ierīces. Ja ir pārkāpums, mums likums ļauj pievienot ierīces, ka mēs redzēsim tieši, kur atradīsies šī persona. Līdz šim mēs joprojām nevienu ierīci neesam uzlikuši. Mums ir paklausīgi klienti," atzīst Vītols.
Labāk brīvībā ar aproci, nekā būt cietumā
Elektroniskās uzraudzības klients Edgars stāsta, ka staigāt ar aproci ir labāk, nekā būt cietumā.
"Grūtākais ar sprādzi ir visas neparedzētās lietas. Es autoskolā arī mācos. Piemēram, tu esi ielicis grafikā piektdienā braukšanu vakarā, bet instruktors netiek, kaut kas ir izmainījies, un viņš tev ir uzrakstījis īsziņu. Bet grafikā ir ielikts. Piezvani uz dienestu un pastāsti to situāciju. Viss būs kārtībā. Bet tās ir tādas kā iekšējas grūtības pašam. Es nezinu, kāpēc," saka Edgars.
Viņš stāsta, ka pie režīma pierod. Tas pat patīkot. "Tam sākumam, lai tu normāli sāktu dzīvot, tas ir tāds ierobežojums. Ja tā nebūtu, es domāju, ka tā vide tevi atkal apēstu."
Aproce ir redzama, sevišķi vasarā. Vai sabiedrība ir pieņemoša?
"Daudzi nesaprot. Ir retais, kas tikai saprot. Man ir prasīts, kāpēc tev pulkstenis ir ap kāju, it sevišķi sākumā sporta zālē."
Jautāts, kā ir darbā – vai tur visi to saprot, Edgars teic: "Jā. Pirms sāku strādāt, es arī priekšniekam paziņoju, ka tāda situācija, ka man ir dienas, kad man vajag izrauties uz probāciju, jo man ir grafiks jātaisa. Var uz darbu atbraukt arī pārbaude. Iedevu vēl vienu, priekšnieka numuru, ja nu kas, arī viņam var zvanīt. Nav problēmu vispār ar to."
Edgars atzīst, ka ir saskāries ar negaidītām pārbaudēm. "Vakar man viena bija. Vakar bija tā pirmā reize pēc astoņiem mēnešiem, kad es noriskēju. Nākot no sporta, iegāju veikalā, paņēmu litru izlejamo aliņu. Pie sevis vēl nodomāju: "Kāda iespēja, ka šodien būs?" Es ienācu mājās, pagāja 15 minūtes, kad pie durvīm zvanīja pārbaude. Tas ir slikti, protams, es esmu pārkāpis to. Visu laiku ir jābūt nulle promilēm. Man ir daudz pārbaužu bijis, viss iepriekš bijis kārtībā."
Pārbaudes iepriekš bijušas aptuveni reizi mēnesī, bet var būt arī biežāk, piebilst Edgars.
Plānotas attālinātas alkohola pārbaudes
Probācijas dienests nākotnē plāno ieviest speciālas ierīces, kas attālināti veiks alkohola pārbaudes.
"Tāds risinājums – mums elektroniskās uzraudzības iekārta jau ziņo, kad cilvēks lieto alkoholu. Tas ir iestrādāts sistēmā. Nolasīt var dažādi, bet izplatītākais ir, ka no sviedriem. Āda elpo, izdala sviedrus, kaut vai minimāli, un ierīce zina, ka ir lietots alkohols un dod signālu," stāsta Klūga.
Elektroniskās uzraudzības klienti ir tikai viena no četrām grupām uzraudzības jomām. Starp klientiem ir no kriminālatbildības atbrīvotas, nosacīti notiesātas, nosacīti pirmstermiņa no cietuma atbrīvotas personas, tajā skaitā jau minētie elektroniskās uzraudzības klienti.
Pērn probācijas dienests strādāja ar vairāk nekā pieciem tūkstošiem klientu šajā jomā. Skaits ar katru gadu sarūk.
Uzraugāmos iedala piecās riska kategorijās – no ļoti zemas līdz ļoti augstai, tādējādi saprotot, cik stingrai kontrolei un plašam atbalsta pasākumu klāstam ir jābūt, stāsta Klūga.
"Augsta un ļoti augsta [riska klienti] kopumā sastāda aptuveni ap 20%, varbūt nedaudz mazāk. Tad 60% ir zema un vidēja riska klienti. Un atlikusī daļa ir ļoti zema riska klienti," saka Klūga.
Kontrole ir regulāra un negaidīta. "Dienestam ir tiesības. Protams, kā šie pienākumi var būt sakombinēti, piemēram, ja vēl arī naktī mājās jābūt, mēs arī divos naktī varam pārbaudīt alkoholu," atzīst Klūga.
Uzraudzība nozīmē arī atbalstu. Klients kopā ar speciālistiem nodarbībās apzinās pastrādātā cēloņus un mēģina mainīt noziedzīgo domāšanu.
Dienesta klientiem vidējais uzraudzības termiņš ir gads, pusotrs. Speciālisti norāda, ka reizēm šis laiks mēdz būt par īsu, lai persona mainītu kriminālo domāšanu.
