Vēl gaidot diskusiju Rīgas pilī, Latvijas Radio pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu par vārda brīvības un mediju neatkarības apdraudējumu, kam pievienojās arī Latvijas Televīzija. Kā atzinis sabiedrisko mediju ombuds – tā ir problēma, par ko liecina iesniegumi ombudam, kuros pausti aicinājumi žurnālistus sodīt, atlaist apklusināt. Šodien šī tēma pārrunāta pie Valsts prezidenta.
"Šīs problēmas tiek uztvertas nopietni, un tas tā arī ir. Mēs to jūtam savā ikdienas darbā. Caur to, ka šie kritiskie viedokļi ir par jebkuru saturu. Zinot Valsts prezidentu, es domāju, ka viņš, ja jutīs, ka nekas nenotiek, tad viņš atkal aicinās kopā atbildīgās institūcijas un šo rezultātu prasīs. Tādā ziņā es esmu diezgan mierīga," atzina Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Arī sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne atzina – pēc šīs sarunas gribas domāt, ka šie riski un problēmas tiks risinātas.
"Sabiedriskajā medijā katrs darbinieks uzņemas atbildību par to, ko dara. Bet tie, kas publiski izņirgā vai pazemo, neuzņemas nekādu atbildību.
Tiks atrasti risinājumi, un tā ir mediju problēma, ar kuru jāstrādā, lai aizsargātu gan savus žurnālistus, gan savas tiesības brīvi un neatkarīgi stāstīt," teica Rožukalne.
Tika runāts arī par mediju uzraudzību. Pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārstāvju stāstītā, pašlaik atskaitīšanās un uzraudzība ir ārkārtīgi liela.
Vēl tika runāts par ieceri pēc diviem gadiem pārtraukt satura finansēšanu krievu valodā. Šajā jautājumā viedokļi ir ļoti dažādi.
"Mēs nedrīkstam arī dot signālu, ka Saeimas lēmumi, lai kā viņi būtu pieņemti, var tikt nepildīti. Mums ir gana daudz tādu lietu. Tomēr būs jāskatās, kā, neiznīcinot to, kas ir, un te es dzirdēju no kolēģiem, ka ir ļoti daudzas labas lietas. Varbūt tiešām ir vērts runāt nevis par Rus.LSM, bet pārveidot to par mazākumtautību versiju. Tās visas lietas ir diskutējamas. Šis ir tikai mans viedoklis," teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
No vienas puses, izskan, ka Latvijā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, un jāstiprina citas mazākumtautību valodas, ne krievu. No otras puses – kamēr Krievija brutāli karo Ukrainā, krievvalodīgajiem būtu jānodod patiesa informācija viņiem saprotamā valodā.
"Šis vieš tādu lielāku optimismu attiecībā uz to, uz kuru pusi virzīties sabiedriskajam medijam. Lineārajā televīzijā tieši Rus.LSM ir principā tikai tā iemesla pēc, ka Ukrainā notika Krievijas iebrukums. Un mēs nolēmām, ka ir nepareizais brīdis ierobežot informācijas pieejamību. Pēc būtības ir jādomā par to, kā mēs varētu paplašināt savu piedāvājumu," sacīja Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
"Prezidents pateica, ja lietas ir labojamas, tad tās var labot vai precizēt, lai panāktu maksimāli labāko rezultātu. Es domāju, ka nākamgad, kad darbu sāks apvienotā medija jaunā valde, tā izstrādās savu pirmo stratēģiju, kurā tiks ielikts iekšā uzdevums, ka ir jāuzrunā mazākumtautību auditorijas. Un tad tas būs viņu piedāvājums, kā tas tiks darīts," norādīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Jau ziņots, ka no nākamā gada apvienos sabiedriskos medijus – Latvijas Televīziju un Latvijas Radio.
