Ar civilās aizsardzības plānu trešdien, 7. februārī, iepazīstināta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Plānā ir ietverti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi, patvertņu izveidošana un būvniecība, kā arī vadlīnijas pašvaldībām, kā ierīkot pulcēšanās un pagaidu izmitināšanas vietas.
Ne tikai nokļūt drošākā vietā, bet tur arī saņemt segu, matraci, uz kā gulēt, un citas pirmās nepieciešamības lietas militāra apdraudējuma gadījumā varētu tikai nepilni 2% no Latvijas iedzīvotājiem. Skaitļos tie ir ap 40 tūkstošiem iedzīvotāju – apmēram tikpat daudz, cik dzīvo Jēkabpils novadā.
"Ja mēs šobrīd skatāmies – tieši izmitināšanas vieta kā tāda mums ir pieejama daudz vairāk procentiem. Apkopojot visu pašvaldību informāciju – tie ir 176 tūkstoši.
Bet aprīkojums – es domāju tieši segas, gultas, matrači – tas ir limitēts," klāstīja VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
Aizsardzības plānā kā iespēju izvērtē par patvertnēm atzīt arī ēku pagrabus. Latvijā tie ir aptuveni 30 tūkstoši. Bet pirms tam pagrabi ir jāapseko, un to var izdarīt vien aptuveni 300 cilvēku Latvijā.
"Mēs esam provizoriski rēķinājuši uz to resursu, kuru nosaucu. Mums aptuveni vajag, lai visas vietas apsekotu, ņemot vērā mūsu ikdienas darbus, apmēram pusotru gadu," norādīja VUGD vadītājs.
Arī pašvaldībām ir jāizveido plāns ārkārtas gadījumiem. Pašlaik gan vēl nav zināms, cik daudzām pašvaldībām tas ir izstrādāts.
"Mēs visām pašvaldībām piedāvājam organizēt mācības, saucam viņas par "Pilskalnu", kurās tiek attīstīta sadarbība starp pašvaldību un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militāru apdraudējuma gadījumā," skaidroja Aizsardzības ministrijas (AM) Krīzes vadības un noturības departamenta direktors Aigars Mikiško.
Taču ko par to domā iedzīvotāji? VUGD veiktajā pētījumā krīzes gadījumā aptuveni puse iedzīvotāju paliktu pie radiem vai draugiem, nedaudz mazāk par trešdaļu iedzīvotāju izmantotu pašvaldības piedāvātās izmitināšanas iespējas, savukārt katrs 20. no aptaujātajiem – atteiktos evakuēties.
