Kā un cik ilgi Valsts policija meklē bezvēsts pazudušu cilvēku?

Kopš pagājušā gada Latvijā nav atrasta 151 persona. Lūk, tikai daži no meklētajiem:

Kristers Dzintars, pazuda 2022. gada 7. decembrī Zaķusalā.

Vēl joprojām nav zināms 2000. gadā dzimušā Kristera Dzintara liktenis. Jaunietis pazuda 2022. gada 7. decembrī. Viņš aizgāja no savas darba vietas Latvijas Televīzijā un pēdējo reizi redzēts Salu tilta gājēju tunelī.

Pazudušā Kristera māsa Kitija Dzintare raidījumam skaidroja, ka ģimene nolēmusi publiski vairs neizteikties par to, kā norit meklēšana: "Lai gan ir tik tiešām svarīgi par šo tēmu runāt, tomēr nekad nevaram zināt, kā tieši vai netieši tas var ietekmēt pazudušā tuvinieka lietu."

Helvijs Kursītis, pazuda 2023. gada 1. janvārī Ķengaragā.

2023. gada 1. janvārī Rīgā, Ķengaragā pazuda divdesmitgadīgais Helvijs Kursītis. Valsts policijā ir ierosināts kriminālprocess par "Noziegumu pret personas veselību". Kas liktenīgajā naktī pēc pēdējās saziņas ar māti pulksten 2.11 naktī ar jaunieti notika, pagaidām nav zināms. Pazudušā Helvija mamma jau vairāk nekā gadu nespēj runāt par sava dēla pazušanas lietu – sakāpināto emociju dēļ un šobrīd arī izmeklēšanas interesēs.

Anna Jansone, pazuda 2023. gada 1. novembrī Valgundes pagastā, Lielā Ķemeru tīreļa purva apkaimē.

Vēl joprojām nav zināms arī Annas Jansones liktenis. Sieviete kopā ar zīdaini pazuda pērnā gada 1. novembrī. Nākamajā dienā mazo Luīzi atrada mirušu nomas auto mežā Valgundes pagastā. Kā vēlāk noskaidrots ekspertīzē, bērns miris no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma; viņa mamma – nav atrasta. Annas dzīvesbiedrs Juris Evertovskis platformā "X" vēsta, ka vēl joprojām gaida mājās sievu.

Lauris Zaube, pazuda 2024. gada 1. janvārī Straupciemā.

Arī 2024. gads iesākās ar satraucošu ziņu. Valsts policija lūdza palīdzēt 22 gadus vecā Laura Zaubes meklēšanā. Jaunietis mīklaini pazuda Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā viesu namā "Pēterstraupes" Straupciemā, Salas pagastā. Lauris joprojām nav atrasts.

Jānis Tipuks, pazuda 2024. gada 12. janvārī Mārupes novada Skultē.

Jau kopš 12. janvāra savu tēti Jāni Tipuku gaida mājās viņa piecgadīgā meitiņa Gabriela. Jānis atstājis norādījumus, kā būtu jāorganizē viņa bēres, un pazudis. Bēdu nomāktā sieva Ivita vērsās raidījumā "4. studija", jo ir nesaprašanā, kāpēc Valsts policija viņas vīru nemaz nemeklē.

"Nekādas informācijas man pilnīgi nav. Ir nodota informācija policijai, kur varētu meklēt, kādi ieraksti, kur viņš ir bijis. Es nezinu, vai ieraksti ir dabūti vai nav. Ar mani vispār nesazinās; kad es arī zvanu, man neatbild. Vispār dzīvoju neziņā," atzina Ivita.

Vīrietis pirms pazušanas izdzēsis e-pasta adresi, mājās atstājis telefonu ar pilnībā izdzēstu atmiņu, maku un zīmīti, ka no bērnudārza jāizņem meita.

"Sazinājos ar Zemessardzi, un viņi bija tie, kas sāka jau piektdien vakarā meklēt. Attiecīgi, sestdien, svētdien šie cilvēki bija tie, kuri pārmeklēja ar brīvprātīgiem visas tuvākās apkārtnes. Paldies viņiem par to! Viņu neatrada," stāstīja Ivita.

VP pieņēmusi iesniegumu, un viss. Nekādas aktīvas darbības neesot sekojušas.

Dzīvē nenotiek kā filmās

VP saka – cietušo ir daudz, bet izmeklētājs – viens, kurš arī darot visu iespējamo, lai palīdzētu visiem. Tāpēc nereti iztrūkst komunikācijas, kādu cietušie noteikti gaida, jo katram sava situācija ir vissāpīgākā un svarīgākā. 

VP Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Romāns Jašins atzina, ka tikai filmās policisti, sēžot iecirknī, pieslēdzas novērošanas kamerām un piecu sekunžu laikā iegūst informāciju, piemēram, ar ko ticies pazudušais, kādā automašīnā viņš iekāpis un kurā virzienā aizbraucis. Realitātē diemžēl tā neesot.

"Realitātē mums jābrauc pašiem, jāskatās tas maršruts, jāizpēta, kur ir videokameras, kurās vietās ir, kurās nav.

Ja tas ir brīvdienās un ja mēs runājam par privāto sektoru, dabūt cilvēku vai dabūt videoierakstu brīvdienās gandrīz nav iespējams. Tad mums ir jāgaida divas dienas, trīs dienas, atkarībā no tā, kad cilvēks pazuda.

Un nav garantijas, ka mēs tos ierakstus dabūsim, jo tas ir atkarīgs no ierīču atmiņas kapacitātes," sacīja Jašins.

Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieks skaidroja, ka policijas darbu bezvēsts pazudušo gadījumos iedala divās daļās – aktīvajā un pasīvajā meklēšanā. Aktīvā meklēšana tiek īstenota gadījumos, kad zināma cilvēka aptuvenā atrašanās vieta vai maršruti. Tad meklēšanā tiek iesaistīti kinologi, brīvprātīgie, kā arī tiek izmantota tehnika – piemēram, helikopteri un droni.

"Kad visi pasākumi ir veikti un rezultāts ir negatīvs – mēs neatrodam cilvēku, tad sākas tāds pasīvs meklēšanas posms, kad cilvēku meklē, viņš ir izsludināts meklēšanā. Viņš parādās datu bāzēs, ka viņš ir meklēšanā, un viņa DNS atrodas mūsu datu bāzēs, un gadījumā, ja cilvēku atrod vēlāk, tad mēs varam salīdzināt, vai tas ir viņš vai nav viņš," norādīja Jašins.

Civillikumā ir paredzēts, ka tiesa pēc desmit gadiem personu, kas nav atrasta, var pasludināt par mirušu. Bet kamēr tas nav noticis, Valsts policijā uzsver – cilvēks tiek meklēts, un jebkurš video, foto, kurā redzams bezvēsts pazudušais, ir ļoti svarīgs.

"Tas atvieglotu nevis mūsu darbu, bet mēs vinnētu laiku. Vitāli svarīgs ir laiks, ja mēs runājam par aktīvo fāzi, kad mēs sākam meklēt cilvēku; diemžēl laiks strādā pret mums.

Katra detaļa, katrs video fragmentiņš var noderēt. Principā tas var palīdzēt atrast cilvēku," norādīja Jašins.

Tieši neliels videomateriāls palīdzējis 2017. gadā policistiem noskaidrot virzienu, kurā bija devies piecus gadus vecais liepājnieks Ivans Berladins, tomēr šis pavediens likumsargu rokās bija nonācis par vēlu. Bērnu atrada nosalušu. Sabiedrības iesaiste pazudušo cilvēku meklēšanā ir ļoti svarīga un ne tikai policistiem, bet arī tiem, kuri tuviniekus gaida mājās.