Tiesības atlaist ne tikai domei, bet arī ministram
Patlaban pilnvaras deputātam, kurš bez attaisnojoša iemesla neierodas uz domes sēdēm, drīkst anulēt pašvaldības dome. Izmaiņas rosinātas, lai nodrošinātu domes darbu situācijās, kad pati dome nevar pieņemt lēmumus, tostarp anulēt mandātus.
Sākotnējā likumprojekta redakcijā bija rosināts šādas tiesības piešķirt Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet vairāki deputāti bija iesnieguši priekšlikumu, ka deputāta pilnvaras drīkstētu anulēt Ministru kabinets. Saeima šos ierosinājumus neatbalstīja. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") iepriekš skaidroja, ka nevajadzētu apgrūtināt visu valdību, tāpēc risinājums ir šādu tiesību paredzēšana ministram.
Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā paredz, ka deputāta pilnvaras ministrs varēs anulēt, ja attiecīgais deputāts trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nebūs piedalījies vairāk nekā pusē no kārtējām domes sēdēm un tādēļ domes sēdes nevarēja notikt kvoruma trūkuma dēļ.
Tā deputāta vietā, kuram būs anulēts mandāts, plānots aicināt stāties nākamo kandidātu. Bet, ja arī viņš bez attaisnojoša iemesla nepiedalīsies tuvākajā domes sēdē, tiks uzaicināts nākamais kandidāts.
Burovs skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu nepārtrauktu pašvaldības domes darbu un lemtspēju situācijā, kad viens vai vairāki deputāti sistemātiski bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes sēdēs un tādējādi apdraud pilnvērtīgu pašvaldības funkciju izpildi.
"Šādiem deputātiem anulējot mandātu, pašvaldībā būs iespēja darboties citiem kandidātiem, kuri apzinīgi un ar pilnu atbildību veiks deputāta pienākumus," pauda Burovs.
Par šo likumprojektu otrajā – galīgajā – lasījumā balsoja 61 deputāts, pret bija 9 parlamentārieši.
Īpašos gadījumos dome drīkstēs strādāt mazākā sastavā
Vienlaikus deputāti atbalstīja arī grozījumus Pašvaldību likumā, kas noteic, ka vismaz trešā daļa domes deputātu var sasaukt kārtējo domes sēdi, ja līdzšinējā dome nav spējīga pildīt savus pienākumus. Ja mēneša laikā šāda sēde netiek sasaukta, pašvaldības izpilddirektors varēs lūgt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sasaukt domes sēdi.
Pašlaik Saeima ar likumu var atlaist domi un iecelt pagaidu administrāciju, ja pašvaldība trīs sēdes pēc kārtas nav spējīga pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ. Tomēr domes atlaišana ir galējs risinājums, iepriekš norādījusi VARAM.
"Tā kā domi ievēlē vietējie iedzīvotāji, tad ir jādara viss iespējamais, lai domē lēmumus pieņemtu tautas vairākuma izvēlēti deputāti," atzīmēja Burovs.
Par šo likumprojektu balsoja 62, pret – 10 deputāti, bet atturējās 6.
Izmaiņas likumos stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Rēzeknes valstspilsēta ir nonākusi smagās finanšu grūtībās, tādēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") 2. novembrī no amata atstādināja ilggadējo pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai'), kurš to plānojis apstrīdēt tiesā.
Nolūkā veicināt visas domes atlaišanu domes koalīcija neieradās uz sēdēm. Neskatoties uz to, ka dome nesanāca uz sēdi trīs reizes, ministre neierosināja tās atlaišanu, bet piedāvāja izmaiņas likumā, lai varētu atsaukt deputātu par vairāku sēžu kavējumiem, bet kvoruma trūkumu pašvaldībās risināt ar sēžu sasaukšanu mazākā sastāvā.
Pēc tam Rēzeknes dome tomēr sanāca uz sēdi, taču opozīcija novērojusi, ka komitejās koalīcija atturas un nepieņem lēmumus, tā, piemēram, nav izlemts par dzīvokļu īres līgumu pagarināšanu un algām peldēšanas treneriem.
