Latvijā pētījumā notika 1000 klātienes intervijas, visās 27 ES valstīs notika 26536 intervijas no šī gada 25.septembra līdz 10.oktbrim.
Daudzi elementi, piemēram, Covid-19 pandēmijas sekas, karš Ukrainā un inflācijas tempa un cenu pieaugums, ietekmē pasaules, tai skaitā ES dalībvalstu, ekonomiku. Domājot par personīgo dzīves līmeni (piem., preces un pakalpojumi, ko varat atļauties), 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu dzīves līmenis nākamgad pazemināsies, bet ES vidēji tā domāja 75%. Savukārt 5% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu dzīves līmenis uzlabojies, bet ES tā domāja 2%.
Gan ES, gan Latvijā 60% atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijušas grūtības mēneša beigās nomaksāt rēķinus.
Tomēr Latvijas iedzīvotāji ir pozitīvāk noskaņoti par lietu virzību gan ES, gan Latvijā. Tam, ka lietas ES šobrīd virzās pareizā virzienā, piekrīt 46% Latvijas respondentu un 33% aptaujāto visās dalībvalstīs. Tam, ka lietas virzās pareizā virzienā savā valstī, piekrīt 33% Latvijā un vidēji 27% ES valstīs.
Biežāk pozitīvi noskaņoti par lietu virzību Latvijā ir cilvēki, kuriem nebija grūtību nomaksāt rēķinus, kā arī jaunāki cilvēki.
Latvijas iedzīvotāji arī optimistiskāk noskaņoti un retāk pauž, ka viņu dzīves apstākļi gada laikā pasliktināsies – tā domā 25% Latvijas respondentu un 38% ES aptaujāto.
Par ekonomisko situāciju mūsu valstī gan Latvijas iedzīvotāji noskaņoti skeptiskāk, un 42% domā, ka ekonomiskā situācija Latvijā pasliktināsies (ES vidēji tā uzskata 52%).
Latvijas iedzīvotāji arī kopumā optimistiskāk noskaņoti par ES nākotni nekā ES valstu iedzīvotāji.
Tomēr Latvijas iedzīvotāji mazāk sliecas domāt, ka ES īstenotie pasākumi ietekmē viņu ikdienas dzīvi.
Un kopumā dalību ES par svarīgu lietu uzskatīja 67% Latvijas respondentu, biežāk cilvēki, kuriem nav grūtību nomaksāt rēķinus (71%).
Latvijas dalību ES par ieguvumu Latvijai uzskata 72%, bet jauniešu grupā vecumā no 15 līdz 24 gadiem – 90%.
Latvijas iedzīvotāji arī pozitīvāk noskaņoti par ES paplašināšanas ideju. Apgalvojumam, ka, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES būtu jāpaātrina centieni jaunām valstīm pievienoties ES, piekrīt 63% (ES vidēji – 53%), bet nepiekrīt – 27% (ES vidēji – 40%).
