MK noteikumi paredz, ka par profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības nodrošināšanu skolā atbild skolas direktors.
"Skolā izglītības programmas īstenošanas laikā ir pieejama vai nu ārstniecības persona – māsa vai ārsta palīgs, vai pirmās palīdzības sniegšanā apmācīts izglītības iestādes darbinieks," norādīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga.
"Tāpat šādam darbiniekam jābūt klāt sporta pasākumu un citu tādu pasākumu norises laikā, kas saistīti ar paaugstinātu risku skolēnu veselībai un dzīvībai."
Analizējot MK noteikumus, Cēsu novada domē jūnija sēdē pieņemts lēmums, ka pašvaldība ārstniecības personu finansēs tikai tajās izglītības iestādēs, kas paredzētas bērniem ar īpašām vajadzībām. Pārējo skolu direktoriem ir iedots budžets, kas jāsadala starp skolu atbalsta personālu un jāizlemj, vai viņš var atļauties māsu, kurai jāmaksā atbilstoša alga, vai nevar. Divās izglītības iestādēs māsas funkcijas jau pilda administrators, kas ir izgājis pirmās palīdzības kursus.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis atklāja, ka šie noteikumi stājas spēkā ar 1. janvāri, bet ir direktori, kuri jau pieņēmuši lēmumus.
"Piemēram, viena liela pilsētas skola – viņiem nav medicīnas māsas, viņi nealgos, bet viņiem šo funkciju veic dežurants," stāstīja Egliņš-Eglītis. "Viena cita liela skola saka – nē, es algošu medicīnas māsu, jo pēc pēdējiem notikumiem skolā man kā direktoram tas ir svarīgi. Ir direktori, kuri lemj, ka tas varētu būt kāds no pedagogiem vai, piemēram, šo funkciju varētu veikt lietvedis."
Visi raidījuma "4. studija" aptaujātie vecāki atzina, ka skolā gadījumi mēdz būt dažādi, tāpēc vajadzības gadījumā bērnam pirmo palīdzību jāsniedz ārstniecības personai ar atbilstošu izglītību, nevis tas jāuztic lietvedim, skolotājam vai dežurantam.
Tomēr domes vadība ir pārliecināta – sertificēta ārstniecības kabineta skolās nav, tātad ārstnieciskās manipulācijas tik un tā uz vietas nenotiek.
"Tas, pie kā mēs esam pēdējā laikā strādājuši – lai visām izglītības iestādēm un iestāžu vadītājiem būtu arī algoritms, ko darīt, ja kaut kas noticis skolā. Mums ir ļoti, ļoti svarīgi, lai tas algoritms strādā," uzsvēra Egliņš-Eglītis.
Lēmuma pieņemšana domē nebūt nav bijusi vienprātīga. Par māsas vietas saglabāšanu veltīgi cīnījusies opozīcija.
"Ja izglītības iestādē ir nodarbināta ārstniecības persona, tad var papildināt aptieciņu ar medicīnas ierīcēm un bezrecepšu zālēm. Tā ir būtiska atšķirība. Ja tāda personāla nav, administrators nevar rīkoties," skaidroja Cēsu novada domes deputāts Andris Mihaļovs.
Cēsu Valsts ģimnāzijas vecāku padomes mācību gada pirmajā sēdē vecāki bijuši pamatīgā neizpratnē, uzzinot, ka ar 1. janvāri skolā, iespējams, māsiņas nebūs.
Ikgadējā vecāku aptauja runā pati par sevi. Uz jautājumu – cik noderīga ir bijusi māsas sniegtā palīdzība – 80% vecāku atzīmējuši, ka "drīzāk noderīga".
"Liekas, ka tā ir manipulācija ar skolu vadību," pauda Cēsu Valsts ģimnāzijas Vecāku padomes priekšsēdētāja Elīna Stapulone. "It kā nav aizliegts. Ja jūs domājat, ka jums ir nepieciešams medicīnas darbinieks, jūs varat arī algot. Bet nav jau pateikts, no kādiem līdzekļiem. Tātad – no kaut kā ir jāatsakās."
Raidījums tikās ar divām Cēsu pilsētas izglītības iestāžu māsām, kuras pirms pusotra gada vērsās "4. studijā", jo pašvaldība jau trešo gadu viņām neizmaksāja algu, kāda MK noteikumos paredzēta ārstniecības personām. Abas ir pārliecinātas, ka jaunais lēmums – iespēja vispār iztikt bez māsām skolā - ir domes atbildes reakcija.
Iveta Sietpine tagad strādā kaimiņu pašvaldības skolā, jo viņas iepriekšējā darba vietā Cēsīs jau ir pieņemts administrators. Savukārt Amanda Baltā vēl ir skolas māsa, taču pavisam tuvā nākotne nav zināma. Abām māsām ilgajā darba pieredzē bijušas dažādas sarežģītas situācijas, un viņas ir pilnīgā neizpratnē – kā ar tām tiks galā cilvēks, kas vienkārši izgājis pirmās palīdzības kursus?
Interesējoties, vai arī citās Latvijas pašvaldībās tiek izmantota MK noteikumu pieļautā iespēja, ka skolā nav jābūt māsai, bet pietiek ar izglītības iestādes darbinieku, kurš ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā, atklājās, ka Rīgā šobrīd ir tikai viena brīva medicīnas māsas vakance, un to nav plānots aizstāt ar administratoru. Savukārt Bauskas novadā māsas nav vienā pirmsskolas izglītības iestādē, bet divās māsa tiek nodrošināta ārpakalpojumā. Talsu un Balvu novadā māsas ir visās skolās. Bet Cēsu novada kaimiņa – Valmieras novada pāris skolās šobrīd ir māsas vakance, taču kopumā visās izglītības iestādēs māsas pakalpojumi ir nodrošināti.
Visticamāk, pieņemot šādus noteikumus, kas pieļauj, ka māsas izglītības iestādē var nebūt, valdība ņēmusi vērā, ka medicīnas darbinieku ļoti trūkst.
Tādēļ ir šis "glābšanas riņķis" – darbinieks, kas izgājis pirmās palīdzības kursus. Viens no ieteikumiem, ko bērnam, sūdzoties par veselību, var sniegt administrators vai kāds cits no apmācītajiem pirmās palīdzības sniedzējiem – ej pie ģimenes ārsta. Tādēļ arī "4. studija" uzrunāja vienu no ģimenes ārstiem, kurš par šādu Cēsu novada domes lēmumu ir nepatīkami pārsteigts.
"Es saprotu pašvaldības, kas pieļauj, ka kādu papīra darbu var uzņemties kāds cits, ne tikai medmāsa atbildēt par visām izziņām un papīra darbu, bet, kas attiecas uz pirmās palīdzības sniegšanu, tad skolās ir jābūt medmāsām," apstiprināja ģimenes ārsts Iļja Meniss. "Ir kategorija bērnu ar hroniskām slimībām, kur bez medicīnas izglītības nevar orientēties cilvēks. Vai bērni, kam vajadzīga specifiska diēta, skolā ir jākontrolē tieši medmāsai. Īpaši par speciālo uzturu."
