Jau vairākus gadus valsts apmaksā aptuveni piecas mediācijas sesijas ģimenes strīdu risināšanā, pirms konflikts nonācis tiesā. Piemēram,
šogad valsts tam atvēlējusi 60 000 eiro, taču apgūti vien 16 000, jo daudzi pat nezina par šādas mediācijas iespējamību.
Jelgavas bāriņtiesas locekle, sertificēta mediatore Agnese Knabe norādīja, ka vecāki bieži vien izvēlas pie speciālista vest bērnu, nevis risināt paši savas attiecības: "Vecāku konflikts skar bērna labklājību, jo tas var izpausties bērna uzvedības problēmās, pasliktinās mācības. Un tad vecāki mēģina risināt šo jautājumu, vedot viņu pie dažādiem speciālistiem, bet nerisina paši savas attiecības."
Mediatorus nereti ģimenēm iesaka bāriņtiesas un sociālie dienesti. Pakalpojums pieejams visā Latvijā, arī attālināti. Ar mediatora palīdzību pāri risina saskarsmes jautājumus, bērnu dzīvesvietas un uzturlīdzekļu jautājumus, skaidroja Knabe.
Novērots, ka vidēji gadā Latvijā ir aptuveni virs 300 mediācijas gadījumu ģimenes strīdos, kas skar bērnu intereses. Kopumā divas trešdaļas beidzas ar visu pušu vienošanos vai arī izlīgumu jau tiesas zālē.
Ne visus gadījumus var atrisināt mediācija, taču mediators palīdz ģimenēm risināt konstruktīvas sarunas un saprast, kā rīkoties tālāk.
Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Evija Kļave norādīja, ka, vēršoties tiesā, prasību pieteikumā ir jānorāda, vai puses ir izmantojušas mediāciju un vai ir bijis izteikts mediācijas priekšlikums. Ja jā, tad jānorāda, kāds ir bijis mediācijas rezultāts.
Valdībā konceptuāli atbalstīts Labklājības ministrijas virzītais risinājums,
ka viena mediācijas konsultācija pirms tiesvedības uzsākšanas strīdu risināšanā ģimenēm ar bērniem būs pat obligāta.
Tas, kad šis risinājums varētu tikt ieviests praksē, būs atkarīgs no budžeta finansējuma pieejamības.
