Padome informēja, ka sēdēs 20. jūnijā un 3. jūlijā tā ir apstiprinājusi sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma 2022. gada plānu uzdevumu izpildi un atbilstoši likumam savu pārskatu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi nosūtījusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Kopā ar padomes sniegto vērtējumu Saeimas komisijai iesniegts arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda vērtējums par sabiedriskā pasūtījuma izpildi, kā to prasa Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Pirmo reizi ar sabiedriskā pasūtījuma gada plānu izpildes atskaitēm iepazinās un savu vērtējumu varēja sniegt arī SEPLP izveidotā sabiedriski konsultatīvā foruma pārstāvji.
SEPLP, sniedzot savu novērtējumu par 2022. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu izpildi, secināja, ka, neraugoties uz strauji mainīgajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, Krievijas karu pret Ukrainu un šo satricinājumu radīto energoresursu un inflācijas pieaugumu, kā arī joprojām gada sākumā aktuālo Covid-19 izplatību pandēmijas apstākļos,
sabiedriskie mediji ir kopumā izpildījuši gandrīz visus sabiedriskā pasūtījuma konkrētos, 2022. gadam noteiktos, uzdevumus ar nelielām atkāpēm.
2022. gads Latvijas sabiedrisko mediju vēsturē bijis zīmīgs ar to, ka šajā gadā darbu sāka LR un LTV galvenie redaktori un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds, īstenojot vēsturiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju attīstībā un satura kvalitātes uzlabošanā, norādīja SEPLP. Ombuda un sabiedrisko mediju galveno redaktoru sadarbībā 2022. gada laikā tapušas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas un atjaunoti LR un LTV Rīcības un ētikas kodeksi.
Vienlaikus notikumi pēdējā gada laikā, kad sabiedriskie mediji pamatdarbības nodrošināšanai un sabiedriskā pasūtījuma apjoma saglabāšanai ir bijuši spiesti ar SEPLP starpniecību vairākas reizes vērsties pie valdības ar pieprasījumiem pēc papildu līdzekļiem, SEPLP ieskatā skaidri apliecina, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk pieņemt politiskus lēmumus par finansējuma jautājumu risināšanu.
Šādā situācijā ir ļoti apgrūtināta mediju vidēja termiņa attīstības plānošana, tajā skaitā stratēģisku lēmumu pieņemšana, atzīmēja sabiedrisko mediju uzraugs.
27. jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja lēmumu par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principu maiņu un tālāko virzību likumdošanas procesā. Komisija konceptuāli atbalstīja risinājumu, ka sabiedrisko mediju kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot attīstības plānu trim gadiem, un kopējais finansējums nosakāms ne mazāk kā 0,12 % no iekšzemes kopprodukta piecu gadu periodā.
Atbilstoši komisijas lemtajam SEPLP sadarbībā ar nozares atbildīgo Kultūras ministriju tuvākajā laikā sagatavos attiecīgu attīstības plānu un nepieciešamos likuma grozījumus, lai valdība un Saeima rudenī varētu pieņemt nepieciešamos lēmumus.
SEPLP uzsvēra, ka ar lēmumiem par atbilstošu finansējumu, no kā atkarīga veiksmīga un jēgpilna sabiedrisko mediju apvienošana, būtībā izšķirsies Latvijas sabiedrisko mediju kā demokrātiskai valstij īpaši būtiskas institūcijas nākotne strauji mainīgajā un digitālajā mūsdienu pasaulē.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs informatīva, analītiska, izglītojoša, izklaidējoša, iesaistoša un kultūras satura un pakalpojumu kopums.
Sabiedriskais pasūtījums aptver visas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības satura veidošanā, vadībā, izplatīšanā, pieejamības nodrošināšanā, arhivēšanā, kā arī tehnoloģiju nodrošināšanā un infrastruktūras uzturēšanā, un ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidēja termiņa darbības stratēģija.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidēja termiņa darbības stratēģiju un sabiedriskā pasūtījuma gada plānu veido saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, skaidroja SEPLP.
Redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu, norādīja SEPLP.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi arī vēlas sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no IKP.
