ĪSUMĀ:
- NBS pārtikas produktus pasūta caur Valsts loģistikas un iepirkumu centru.
- Tādā veidā armijai oktobrī piegādāti 2,6 kg Krievijas izcelsmes tējas, janvārī – 7 kg Baltkrievijā ražota sāls.
- Piegādes veicis uzņēmums SIA "Lanekss", kas figurē izmeklēšanā par iespējamu krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu militārajai bāzei.
- Tagad "Lanekss" atsauc visus darījumus, kuros ir veiktas darbības ar precēm, kurām ir kaut vismazākā saistība ar Krieviju un Baltkrieviju.
- Aicināt Krievijas un Baltkrievijas produktus armijai nepiegaidāt – NBS iniciatīva.
- Aizsardzības ministrs uzsver – Krievijas un Baltkrievijas preces NBS nedrīkst būt.
2,6 kilogrami tējas un 7 kilogrami sāls
Faktu, ka NBS ēdinātāju iepirkumā figurē arī Krievijas ražotāji, pirmdien raidījumā "Rīta panorāma" atklāja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, komentējot lauksaimnieku izvirzītās prasības protestu akcijās.
"Ja mēs šodien redzam, ka armijas ēdinātājs importē pārtikas produktus no Krievijas, tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Šeit vairs nav runa par lauksaimnieku interesēm. Te ir ar steigu jāķeras [pie darba], nevis jāplāno un pārejas periodi jānosauc," sacīja Lazdiņš.
NBS pārtikas produktus pasūta caur Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru, un tādā veidā oktobrī armijai piegādāti 2,6 kilogrami Krievijas izcelsmes tējas, – tāda pati marka caur valsts un pašvaldību iepirkumu sistēmu nonāca arī līdz Latvijas Televīzijai janvārī. Un vēl šogad janvārī armija saņēmusi 7 kilogramus Baltkrievijā ražota sāls. Abas preces esot nosūtītas atpakaļ.
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos Kaspars Zdanovskis norādīja: "Līgumos mums nav konkrēti ierakstīts iekšā, ka no Krievijas un Baltkrievijas šos produktus nevar piegādāt. Bet mēs strādājam ar komersantiem, un mēs esam panākuši, ka šie produkti nenonāk mūsu ēdnīcās. Varbūt nākotnē vajag to iekļaut līguma ietvaros. Tajā pašā laikā, kā jūs zināt, pārtikas produkti nav pakļauti sankcijām."
Aicināt Krievijas un Baltkrievijas produktus armijai nepiegādāt – NBS iniciatīva
Piegādes veicis uzņēmums SIA "Lanekss", kas tēju no Krievijas piegādāja arī Latvijas Televīzijai un kura nosaukums pašlaik figurē izmeklēšanā par iespējamu krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu militārajai bāzei. Tā ziņo "TV3" raidījums "Nekā personīga".
Izmeklēšanu apstiprināja arī NBS pārstāvis Zdanovskis, no plašākiem komentāriem viņš atturējās. Viņš arī teica: pārtraukt sadarbību ar SIA "Lanekss" – tas būtu tiesas līmeņa lēmums.
"Es gribu teikt, ka šāda tēja ir nonākusi līdz mūsu ēdnīcām, mēs esam nofiksējuši, un mēs neesam lietojuši to tēju. Uz šo brīdi esošajos līgumos nestāv balts uz melna uzrakstīts, ka nevar piegādāt Baltkrievijas un Krievijas produktus," pauda Zdanovskis.
Tā esot NBS iniciatīva – aicināt Krievijas un Baltkrievijas produktus armijai nepiegādāt. Janvārī raidījums "Panorāma" ziņoja, ka, pasūtot preces Elektronisko iepirkumu sistēmā, kurā iepērkas valsts un pašvaldību iestādes, arī Latvijas Televīzija saņēma preces no Krievijas. Konkrēti tēju. Preci piegādāja tas pats uzņēmums SIA "Lanekss".
E-pastā Latvijas Televīzijai uzņēmuma "Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa skaidroja, ka kopš "Panorāmas" sižeta janvārī
"Lanekss" atsauc visus darījumus, kuros ir veiktas darbības ar precēm, kurām ir kaut vismazākā saistība ar Krieviju un Baltkrieviju – ir pārtraukts iepirkums precēm, kuru ražotājvalsts ir Krievija un Baltkrievija, neskatoties uz apstākli, ka konkrētās preces nav iekļautas sankciju sarakstos.
Aizsardzības ministrs uzsver – Krievijas un Baltkrievijas preces NBS nedrīkst būt
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") uzsvēra – Krievijas un Baltkrievijas preces NBS nedrīkst būt.
"Tiek un tiks nodrošināta preču kontrole, un piegādātājiem ir jārēķinās ar tiesiskām sekām par neatbilstošas izcelsmes preču piegādi," atzīmēja Sprūds.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kas pārrauga Elektronisko iepirkumu sistēmu, kurā piedalās valsts un pašvaldību iestādes un caur kuru Krievijā ražoto tēju saņēma Latvijas Televīzija, pašlaik kopā ar juristiem vērtē, vai varētu vērsties pret konkrēto komersantu. Pagaidām šo preču izplatīšana valsts un pašvaldību iepirkumu sistēmā esot apturēta.
VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs norādīja: "Pārtika nav sankcijām pakļauta prece, importēt viņu oficiāli var. Kaut gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau sāka diskutēt par to, ka varbūt šādu importu vajag aizliegt. Klasiski tam var sekot aizliegumi Publisko iepirkumu likumā, arī lai attiecīgo uzņēmēju izslēgtu. Šis jau bija atkārtots pārkāpums. Tad, ja tas paliek par sistēmu, tad mēs ejam tālāk un varam attiecīgi lauzt visu vienošanos ar uzņēmēju."
Vaicāta, kā to risināt un vai Latvijā varētu aizliegt importēt šādas preces, premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") atbildēja, ka tam būtu jābūt Eiropas Savienības kopējam lēmumam.
"NBS ir mūsu tāda pamatvērtība. Es saprotu, ka ministrs jau ir rīkojies, ierosinājis procesu, lai saprastu, kā šādu produkciju varēja pie mums nopirkt. Skaidrs, ka tiek slēpta tā izcelsmes valsts bieži vien," sacīja premjere.
To varētu risināt ar izcelsmes valsts skaidru norādīšanu un labo gribu izvēlēties, piemēram, Latvijas produktus.
