ĪSUMĀ:
- Artūram izrakstītas zāles, bez kurām jūt milzīgas sāpes. Taču Latvijas aptiekās tās praktiski nevar dabūt.
- Biedrība: Lielākās grūtības sagādā tēriņi zālēm, un arī to pieejamība mēdz būt problēma.
- Jaunpiebalgas vienīgajā aptiekā problēmas saskata biežā pozīciju mainībā kompensējamo zāļu sarakstā.
- Zāļu valsts aģentūra: Kamēr sistēmai nepiešķir nepieciešamos līdzekļus, uzlabojumi tajā nestrādās.
- Zālēm no valsts maka tērēja 227 miljonus eiro. Pērn vienam pacientam vidēji kompensēja 300 eiro.
- Veselības ministrijā kompensējamo medikamentu sistēmu kopumā vērtē atzinīgi.
- Aptieku ķēdes mudina kompensējamām references zālēm piemērot cenu koridoru.
Cilvēki, kam ir tiesības iegādāties zāles, kuru izmaksas sedz valsts, nereti aptiekas pamet vīlušies. Medikamentus nevar nopirkt, lai gan to aktīvā viela ir iekļauta kompensējamo medikamentu sarakstā. Pacienti mēdz izmisīgi meklēt zāles mēnešiem.
Bez zālēm Artūram milzīgas sāpes visā ķermenī
Viens no viņiem ir interneta portāla "Tvnet" žurnālists Artūrs Bikovs. Viņš pirms vairāk nekā gada sāka justies ļoti slikti.
"Man sāpēja kakls. No sākuma es domāju, ka tas nav nekas ļoti nopietns. Izrādās, ka man ir ļoti liels mezgls, aptuveni 3,5 centimetru diametrā. Tas man sāka spiest, traucēt elpot, runāt."
Pēc vairākām vizītēm pie ārsta Artūram pagājušā gadā atklāja vēzi.
"Biopsija pierādīja, ka man ir ļaundabīgs mezgls, to arī pierādīja asins analīze. Un, kad es visu to atnesu endokrinologam, tad diagnoze bija, ka man ir vēzis."
Tālāk viss noritēja strauji. No diagnozes uzzināšanas līdz operācijai pagāja vien trīs nedēļas. Artūram izgrieza vēzi no vairogdziedzera, un, lai izvairītos no riska, ka vēža šūnas izplatās tālāk organismā, operācijas laikā viņam izgrieza arī limfmezglus.
"Man ārsts pirms operācijas jautāja, vai es esmu tam gatavs, un es piekritu."
Tomēr pēc tam izrādījās, ka vēzis bija tikai vairogdziedzerī un tālāk pa organismu nebija izplatījies.
"Līdz ar to nepieciešamības izgriezt limfmezglus nebija. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka man sakrita tā, ka limfmezglos bija tik daudz epitēlijķermenīšu, kas atbild par kalcija regulāciju ķermenī. Bez tiem kalcija regulācija ir ļoti slikta, un sākas tirpšana."
Artūrs skaidro, ko viņa gadījumā nozīmē spēcīga ķermeņa tirpšana:
"Tās tirpšanas ir šausmīgas. Es pirmo reizi uzzināju, ka tirpt var ausis, deguns, galva. Teju viss ķermenis var tirpt, un tas ir ļoti sāpīgi. Tas viss, protams, pazemina dzīves kvalitāti."
Artūra gadījumā ir risinājums – zāles. Un tās ir valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
"Zāles saucas "Rocaltrol". Un izrādās, ka Latvijā tās ir deficīts, pat maigi sakot. To nav."
Arī Zāļu valsts aģentūras uzturētajā Latvijas zāļu reģistrā Artūram nepieciešamās zāles atzīmētas ar sarkanu krustu. Tas nozīmē, ka zāļu Latvijas tirgū nav.
"Man to pirmo reizi izrakstīja decembrī vai janvārī, īsti neatceros, proti, 2022., 2023. gadā. Un pirmo reizi man to izdevās nopirkt tikai jūlijā."
Tas nozīmē, ka pusgadu Artūrs aptiekās meklēja zāles, bet nesekmīgi.
Tas ir pretrunā Ministru kabineta noteikumiem, ka pacientam pie kompensējamiem medikamentiem jātiek diennakts laikā.
"Man vienam mēnesim ir nepieciešamas vismaz trīs burciņas. Bez kompensācijas viena burciņa maksā ap 15 eiro. Ar kompensāciju es maksāju kādus divus eiro."
Artūrs zāles meklē visās lielākajās aptiekās Rīgā.
"Burtiski es pirms divām nedēļām biju vienā no aptiekām, kur man atklāti un godīgi pateica, ka Latvijā vispār nav "Rocaltrol" 0,25 µg. Tie ir mikrogrami. Un 0,25 nemaz pat negrasās sūtīt."
Viņš ir gatavs braukt pēc zālēm uz citām Latvijas pilsētām vai ciemiem un iegādāties zāles trīs mēnešiem uz priekšu, kā to atļauj ārsta izrakstītā recepte.
"Tā meklēšanas spēle nemaz nav tik aizraujoša, kā varētu likties, jo, tiklīdz neatrod zāles, nav tā – nu ak, meklēšu kur citur. Nē, tā nav. Tava sajūta ir krietni, krietni pasliktinājusies. Atkal es neatradu – tev drīzāk ir tāda sajūta."
Kādēļ kādas konkrētas zāles iekļauj kompensējamo medikamentu sarakstā, ja pacients pie tām nemaz nevar tikt?
"Manās acīs un manā situācijā tas nav īsti pieņemams, un tā vietā, lai es pirktu šeit, man nācās lūgt patēvam nopirkt man zāles Itālijā, kad viņš tur bija. Par krietni lielāku summu, bet vismaz tur bija zāles. Pretējā gadījumā augustā es gandrīz 11 dienas biju bez šīm zālēm, kamēr es gaidīju, kad patēvs atbrauks."
Artūrs atklāja, kā pagāja šīs 11 dienas, kurās viņš netika pie zālēm.
"Tā tirpšana ir tik nopietna un liela, ka sāp viss ķermenis. Es nevaru normāli kustēties, un fiziskās sāpes atņem ļoti daudz arī jebkāda garīga spēka."
Vienlaikus Artūrs pieticīgi piebilda – lai gan dienās, kad netiek pie zālēm, izjūt milzīgas sāpes, viņš no ķermeņa tirpšanas nevar nomirt.
"Jā, dzīves kvalitāte būs ne visai laba, bet es nenomiršu. Atšķirībā no citiem, kuriem dzīve ir atkarīga no zālēm, un viņu stāsts, manuprāt, ir krietni svarīgāks."
"Medikamentus mēs gaidīt nevaram"
Latvijas Universitātes Zinātņu mājā Latvijas Radio tikās ar biedrības "ParSirdi.lv" vadītāju Inesi Mauriņu.
"Nav noslēpums, ka sirds un asinsvadu slimības ir izplatītākais mirstības iemesls."
Un cilvēkiem, kuri sirgst ar šīm slimībām, valsts kompensē zāles.
"Sirds un asinsvadu slimībām lielākoties šī kompensācija ir 75%. Tas nozīmē, ka 25% pacientam jebkurā gadījumā ir jāmaksā no sava maciņa. Citām diagnozēm ir atšķirīgi. Piemēram, cukura diabētam ir simt procentu kompensācija."
Un vēl trešā pozīcija ir 50% kompensācija. Tātad pusi maksā valsts, bet otru pusi pacients.
Inese Mauriņa akcentēja, ka primāri problēma ir zāļu finansiālā pieejamība. Medikamentiem ir dažādas cenas, arī samērā augstas. Turklāt inovatīvās zāles nereti ir jāpērk par savu naudu.
"Ir pacienti, kuriem ne vienmēr ir iespēja atļauties par visu šo samaksāt. Tāpēc arī mēs darām visu iespējamo, lai medikamenti tiktu pēc iespējas ātrāk kompensēti."
Vai pacienti ar šādām diagnozēm saskaras arī ar situāciju, ka zāļu aptiekā vienkārši nav?
"Tas, ko mēs visbiežāk esam dzirdējuši, ir saistīts ar inovatīviem medikamentiem, kuri nesen ir ienākuši kompensācijā. Pacientam tiek nozīmētas šīs zāles, tās ir kompensētas. Cilvēks aiziet uz aptieku, un tur nav."
Ir labi, ja zāles ir lieltirgotavā un aptieka tās var pasūtīt. Tomēr sliktākais variants ir, ka zāles nav pieejamas arī noliktavās.
"Atšķirībā no kurpēm vai T krekla, kur mēs varam pagaidīt, kad būs mūsu izmērs, medikamentus mēs gaidīt nevaram."
Inese Mauriņa pieļauj, ka atbildīgo iestāžu rīcībā nemaz nav pilnas informācijas, cik bieži medikamentu pietrūkst.
"Zāļu valsts aģentūra aicina cilvēkus iesniegt savas pretenzijas, ja kāds medikaments nav pieejams. No mūsu pieredzes – cilvēks biežāk atmet ar roku un tad atnāk citu reizi pēc medikamentam vai diemžēl arī dažkārt pārtrauc zāles lietot. Tas savukārt var ietekmēt līdzestību, – lai pacients lieto zāles, lai lieto katru dienu, lieto tādās devās, kā nozīmēts."
Zaļais ķeksītis un sarkanais krusts
Rīgā atrodas lielākā daļa no valstī esošajām vairāk nekā 800 aptiekām, bet Jaunpiebalgā, kur dzīvo gandrīz 1300 iedzīvotāju, cilvēki pēc zālēm nāk uz vienīgo – "Madaras aptieku". Viesojoties Jaunpiebalgā, Latvijas Radio dienas vidū novēroja lielu rosību zāļu tirgotavā.
Jaunpiebalgas vienīgās aptiekas īpašniece ir farmaceite Madara Zārdiņa.
"Laukos, man liekas, tas ir ļoti izplatīti, ka ir pa vienai aptiekai. Tas tādos mazākos ciemos. Lielākos, iespējams, ir pa divām, bet te tuvākā uz otru pusi ir Vecpiebalga."
Un otra tuvākā aptieka ir Rankā, un tā arī pieder Madarai Zārdiņai. Viņa norādīja, ka gan pieprasījums, gan piedāvājums kompensējamiem medikamentiem ir plašs. Izpaliek gan zāles retajām slimībām un arī ļoti dārgi medikamenti.
Kāda ir situācija ar kompensējamo medikamentu pieejamību?
"Situācija ir dažāda. Ir periodi, kad tiešām trūkst medikamentu, tieši kompensējamo, un to trūkst ilgāku laiku. Ir, kad viss ir pieejams."
Kompensējamo zāļu saraksts ir izstrādāts uz trīs mēnešiem, bet ir pozīcijas, kas mainās ievērojami biežāk. Madara norādīja, ka lielā mainība situāciju tikai pasliktina.
"Ja ir pozīcija, kas ir nemainīga kaut vai trīs mēnešus, tad loģiski – visbiežāk tā ir pieejama. Bet, manuprāt, lielākais trūkums rodas, kad ir mainība. Kad no mēneša uz mēnesi vai citreiz pat ātrāk nekā mēneša laikā mainās lētākā reference."
Vai problēmas ar kompensējamo medikamentu trūkumu ir bijušas vienmēr?
"Tā problēma ar nepieejamību radās tieši līdz ar 2020. gada grozījumiem."
Viņa runā par laiku pirms nepilniem trīs gadiem, kad Latvijā sāka darboties jaunā kompensējamo medikamentu kārtība. Proti, ārstiem valsts kompensējamo zāļu receptēs jānorāda tikai zāļu aktīvā viela, nevis ražotāja dotais zāļu nosaukums. Savukārt aptiekās no vienādas iedarbības zālēm pacientam jāizsniedz tās, kurām ir zemākā cena jeb reference.
"Tad arī sākās nepieejamība, jo ražotāji nespēj nodrošināt apjomus vai vispār piegādes. Grūti pateikt."
Jauno kārtību koordinē Veselības ministrijas paspārnē esošā iestāde – Nacionālais veselības dienests. Tas nosaka lētāko referenci.
"Pirmais lētākais, otrais lētākais, trešais. Un tie mainās vietām vai nāk klāt kāds jauns. Līdz ar to tas ir neprognozējami un nevaram noturēt sortimentu un saprast, kas būs nākamajā mēnesī. Mums tādu informāciju savlaicīgi diez ko nav iespējams dabūt."
Farmaceite Zārdiņa atminējās situācijas, kad sarakstā iekļauta jauna reference, bet tā Latvijā ilgstoši nav pieejama.
"Piemēram, trīs mēnešus nav pieejama. Tad rodas jautājums, kāpēc tā vispār tiek ielikta kā reference, ja šis medikaments Latvijā nav pieejams. Tad kā tas tiek sarakstā? Viņš [ražotājs] ir nodempingojis cenu, bet kur ir pats medikaments?"
To, vai medikaments Latvijā ir pieejams, gan aptieku darbinieki, gan arī pacienti var redzēt Zāļu valsts aģentūras uzturētajā Zāļu reģistrā.
Tajā jāpievērš uzmanība dažādu krāsu atzīmēm. Zaļais ķeksītis nozīmē, ka zāles Latvijā ir, bet sarkanais krusts – medikamenta lieltirgotavu noliktavās nav.
"Informācija Zāļu reģistrā tiek atjaunota vienu reizi dienā, desmitos no rīta. Piemēram, ja noliktavā x ir pieejami desmit oriģināli no lētākā medikamenta, bet desmit pāri desmitiem to jau tur vairs nav, jo kāds tos ir pasūtījis un nopircis, tad visu dienu es nedrīkstu izsniegt neko citu, jo rādās, ka tas tur ir."
Rīgā vai lielākajās reģionu pilsētās cilvēks var aiziet uz kādu citu tuvumā esošo aptieku, bet ciemā situācija ir cita. Tomēr mazākos ciemos un pilsētās ir kāds būtisks pluss. Klientu plūsma nav tik liela, līdz ar to aptiekās jau zina, kādus kompensējamos medikamentus cilvēkiem vajadzēs.
"Mēs varam kaut kā paredzēt, paņemt kaut kādu rezervi ar domu, ka pacients noteikti nāks."
Madara Zārdiņa gan norādīja, ka pārāk lielu rezervi veidot ir riskanti, jo jau references medikamentu saraksta biežās mainības dēļ uzņēmumam var rasties zaudējumi.
"Tas ir ieguldījums. Paņem zāles, skaties termiņus un skaties, kas atkal notiks ar kompensējamo sarakstu."
Cik reāli aptiekām ir izpildīt valstī esošos noteikumus, ka aptiekai zāles cilvēkam ir jāsagādā 24 stundu laikā?
"Ja ir pieejams, tad mēs to varam izdarīt. Bet, ja prece nav pieejama, vai pasūtot man rādās, ka ir pieejama, bet realitātē man to neatved ar kurjeru nākamā dienā, tad es nevaru izpildīt tos noteikumus.
Pacienti ir neapskaužamā situācijā. Un tādi īstenībā ir daudzi. Tās pašas asinsspiediena zāles arī var būt izdzīvošanas jautājums."
Sistēmu var kārtot mūžīgi
Ikreiz, kad ir problēmas ar zāļu pieejamību, par to var sūdzēties Zāļu valsts aģentūrā, kas saņem signālus par zāļu pieejamības pārtraukumiem gan no reģistrācijas apliecības īpašniekiem, gan no piegādes ķēdes dalībniekiem, gan no pacientiem, pastāstīja Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Sergejs Akuličs.
"Kompensējamām zālēm šie ziņojumi nāk daudzkārt retāk nekā citām zālēm, jo kompensācija no valsts puses palīdz nodrošināt plūsmu šiem medikamentiem, jo valsts garantē atmaksu."
Bet tik un tā mēdz gadīties, ka pacients pie zālēm savlaicīgi netiek.
"Kopējais signālu skaits šogad bija zem 60, un pēc rūpīgas izvērtēšanas un saziņas gan ar reģistrācijas apliecības īpašnieku, gan ar vairumtirgotāju, pamatoti signāli šogad bija tikai 17. Tas ir salīdzinoši mazāk nekā iepriekšējā gadā."
Pamatoti nozīmē, ka zāles patiešām nav pieejamas visā valstī, nevis kādā konkrētā aptiekā vai lieltirgotavā. Tad attiecīgi Zāļu reģistrā iepretim medikamenta nosaukumam ir atrodams jau sarkans krusts, kas signalizē par zāļu pieejamības pārtraukumu.
"Tad kad mēs saņemam šo informāciju, mēs primāri cīnāmies par ātrāku zāļu pieejamību, jo pamata mērķis nav sistēmai nodarboties ar sodīšanu, bet rūpēties par labāku, ātrāku pieejamību zālēm, lai pacienti savlaicīgi ārstējas."
Savukārt gadījumā, ja aģentūrai rodas aizdomas, ka zāļu deficīts izveidojies mākslīgas nepieejamības dēļ, tad lieta nonāk Veselības inspekcijā. Tur šogad kāda aptieka sūdzējās, ka vairumtirgotājam zāles ir, bet tas tās nedod. Inspekcija lietu izmeklēja un vairumtirgotāju sodīja ar 5000 eiro naudas sodu.
Zāļu valsts aģentūras pārstāvis skaidroja, ka teju visus kompensējamos medikamentus piegādā ārvalstu ražotāji un iztrūkums ir sekas grūtībām ražotāju pusē.
Tie nespēja apmierināt Eiropā augošo pieprasījumu. Arī ģeopolitiskās situācijas dēļ ir aizķeršanās ar piegādēm, izejvielām.
"Ražotājs, iespējams, saražo zāles nepietiekamā apjomā. Un tā ir nevis ražotāja iniciatīva ražot mazāk, bet mēdz būt arī objektīvi apstākļi."
Piemēram, pagājušā ziemā bija problēmas iegādāties antibiotikas, jo ievērojami pieauga pieprasījums.
"Šobrīd mēs redzam, ka diabēta zālēm GLP-1, ietekmējošiem medikamentiem, kas palīdz arī cīnīties ar cukura diabēta 2. tipu un neapstiprināta indikācija ir arī svara samazināšana, kā dēļ pieprasījums ir tik augsts. Ražotājs kāpināja ražošanu, strādā gandrīz 24/7 režīmā, bet tāpat nepietiek, jo pieprasījums ir fantastiski audzis."
Vai pie kompensējamo medikamentu trūkuma Latvijā var vainot tikai ārējos faktorus, vai tomēr kļūmes meklējamas arī pašā sistēmā, kas pirms nepilniem trīs gadiem piedzīvoja vērienīgas pārmaiņas? Aģentūras pārstāvis zāļu pieejamība Latvijā vērtēja virs vidējā līmeņa – ar atzīmi 7 desmit baļļu skalā.
"Iespējams, kaut kādos brīžos vērtējumu varētu arī samazināt līdz seši. Sistēma, kas ir radīta, vienmēr var darboties efektīvāk un labāk, regulāri to pārskatot."
Vai bijuši uzlabojumi šo nepilnu trīs gadu laikā?
"Pirmkārt, uz jautājuma ir individuālā kompensācija, par ko runājis arī Tiesībsarga birojs. Ir jautājums par ātrāku onkoloģisko zāļu pieejamību, par ko ir runājusi Valsts kontrole. Un abos gadījumos ir identificēts viens būtisks apstāklis – sistēmu var kārtot mūžīgi, bet, kamēr sistēmai netiek piešķirti nepieciešamie līdzekļi, uzlabojumi nestrādās."
Ministrijā sistēmu vērtē atzinīgi
Lai noskaidrotu, kā kompensējamo medikamentu sistēmu vērtē par veselības politiku atbildīgā Veselības ministrija, Latvijas Radio uz sarunu aicināja Farmācijas departamenta direktori Inesi Kauperi.
"Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā unikālo pacientu skaits, protams, pieaug. Izņemot gadus, kad bija kovida apstākļi, kad pacientu skaits samazinājās."
Tomēr pagājušā gadā jau ir pārsniegts pirmspandēmijas līmenis un kompensējamos medikamentus saņēma 738 400 pacientu.
Zālēm no valsts maka tērēja 227 miljonus eiro.
"Mums pacientu skaits tik strauji nepieaug, bet mums gados vecākie pacienti lieto vairākas zāles vienlaikus. Viņiem ir lielākas terapijas iespējas. Un līdz ar to katrs unikālais pacients sāk izmaksāt dārgāk."
Pērn vienam pacientam valsts vidēji medikamentiem kompensēja ap 300 eiro.
Kaupere lepojas, ka pirms trīs gadiem ieviestā sistēma, kurā aptiekā izsniedz aktīvo vielu par zemāko cenu, nesusi ietaupījumu gan valsts, gan pacientu makam.
"Pacienta līdzmaksājums par vienu recepti ir samazinājies par 23%."
Viņa zināja teikt, ka par vairāk nekā desmit miljoniem eiro šajos trīs gados sarucis pacientu līdzmaksājums.
"Ir palielinājies zāļu ar zemāko cenu skaits. Mums tagad 80% no visām līdzvērtīgas efektivitātes zālēm tās visas konkurē un tām ir līdzvērtīga cena."
Tomēr jāatgādina, ka trūkumi sistēmā ir no to cilvēku skatupunkta, kuri staigā no vienas aptiekas uz otru, bet pie kompensējamām zālēm ilgstoši netiek. Kauperei ir padoms. Piemēram, nevis iet uz aptieku, bet vispirms piezvanīt un noskaidrot, vai konkrētās zāles ir plauktā.
"Un vēl kas ir – pacientiem, protams, zāles var piegādāt mājās."
Kopumā Kaupere kompensējamo medikamentu sistēmu vērtē atzinīgi. Vienlaikus viņa atzina, ka situācijās, kad kādas zāles nav pieejamas noliktavās, tās nav iespējams nodrošināt pacientam 24 stundu laikā.
Kāda ir valsts atbildība gādāt, lai noliktavā zāles būtu?
"Mums ir vesela institūcija – Zāļu valsts aģentūra – kas šajā gadījumā… Kāpēc mēs izveidojām, lai uzreiz ir signāls par to, kādu medikamentu trūkst, kurā noliktavā ir, kurā nav. Ir arī gadījumi, kad medikamenti ir tik ļoti vajadzīgi, ka tiek izķerti pa aptiekām, un nemaz nenonāk lieltirgotavā, un lieltirgotavā, iespējams, rādās nulle."
Rosina noteikt cenu koridoru
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija pārstāv lielās aptieku ķēdes, kas valstī dala lielāko zāļu tirgus daļu.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija izpilddirektore Kristīne Jučkoviča:
"Tas problēmu jautājums ir par to, ka šī references cena, šis lētākais medikaments, citkārt starpība ar nākamo lētāko ir ļoti minimāla. Bet ir bijuši gadījumi, ka pacients un arī farmaceits dzenā medikamentu pa visu valsti. Labākajā gadījumā to atrod, bet ir arī citi gadījumi, kad mēs principā konstatējam, ka medikaments nav pieejams, bet nav arī par to norādes."
Jučkovičai ir redzējums, kā sistēmas nepilnības var novērst. Pirmkārt, jāuzlabo Zāļu valsts aģentūras uzturētā Zāļu reģistra darbība, lai tajā informācija atjaunojas biežāk nekā reizi diennaktī.
"No aptiekas puses šī sistēma nav reālā laika režīmā, sacīsim tā."
Viņasprāt, būtu jādomā arī par zemākās cenas principa pilnveidošanu.
"Piemēram, to varētu risināt kāds cenu koridors. Jau diskutējam ar Veselības ministriju, ka šis cenu koridors varētu būt ne tik ļoti konkrēts un tur varbūt varētu būt vairāki medikamenti. Ja tur ir viena centa starpība, tad tam nebūtu liela nozīme ne no pacientu, ne no administrēšanas viedokļa."
Sarunas ar ministriju gan virzoties diezgan lēni. Jučkoviča mudina arī lielāku atbildību uzlikt uz ražotāju pleciem.
"Lai mēs izvairītos no šī viena medikamenta dzenāšanas pa visu valsti, varbūt valstij būtu jāskatās uz ražotāju pusi un jāuzliek pienākums, piemēram, brīdī, kad medikaments nav fiziski pieejams, risināt šo situāciju ar nākamo pieejamo medikamentu, ja jau tas ir uzņēmies saistības nodrošināt references medikamentu kompensējamo zāļu sistēmā."
Nacionālajā veselības dienestā informēja, ka kompensējamo zāļu sarakstā ir pārstāvēti aptuveni 170 zāļu ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji. Tiem ir jāsniedz apliecinājums, ka nodrošinās pastāvīgu kompensējamo zāļu pieejamību tirgū. Līgumu ar ražotājiem Nacionālais veselības dienests neslēdz, līdz ar to nav, ko lauzt. Arī soda naudu par zāļu nepiegādāšanu nevar uzlikt.
Vienīgais kontroles rīks ir svītrot no kompensējamo zāļu saraksta to medikamentu, kuru ražotājs nespēj piegādāt.
Latvijas Radio raidījuma veidošanas laikā neviena no uzrunātajām valsts iestādēm tā arī nesniedza skaidru atbildi, cik daudz kompensējamo medikamentu regulāri trūkst. Gan Veselības ministrijā, gan Nacionālā veselības dienesta, gan Zāļu valsts aģentūrā pausts, ka situācija ar medikamentu pieejamību ir mainīga un visbiežāk īslaicīga. Nākas secināt, ka valsts iestādēm vai nu šāda statistika nav apkopota, vai arī tās nevēlas izpaust patieso ainu.
Tikmēr Artūra Bikova pieredze liecina ko citu. Jau gadu viņam regulāri jāuztraucas, vai varēs iegādāties zāles, kas mazinās visa ķermeņa tirpšanu.
"Es Veselības ministrijas un valdības vietā darītu visu, lai, pirmkārt, nodrošinātu, ka zāles vispār ir pieejamas. Labi, nav kompensējamas, štrunts ar to, vai vismaz daļa ir kompensējama. Bet galvenais, lai zāles būtu pieejamas."
