Liepājas 3. pamatskolas 7. klases skolēni šobrīd apgūst spāņu valodu. Mācību process ir lēnāks, jo jāatrod individuāla pieeja katram skolēnam, apstiprināja angļu un spāņu valodas skolotāja Tatjana Averčenko.
"Bērniem ir grūtības, jo viņiem ir svešvalodas un arī latviešu valoda. Tā ka man jāstrādā. Man viss jātulko viņiem tikai latviski, protams, ir grūtības ar to tulkošanu. Daži saprot uzreiz, dažiem vajag ar citiem vārdiem arī paskaidrot," pastāstīja skolotāja.
Skolas vadība norādīja, ka
7. klases audzēkņiem visbiežāk nepieciešami papildu paskaidrojumi matemātikā, bet 4. klasē ar latviešu valodu grūtības esot katram piektajam audzēknim.
Direktore Gaļina Skorobogatova skaidroja, ka 4. klases skolēni pēc stundām vēl mācās ar pedagoga palīgu un līdzīgi būšot ar 7. klases audzēkņiem.
Savukārt Liepājas 7. vidusskolas skolēniem, kuriem esot grūtības ar latviešu valodu, tiek nodrošinātas speciālas konsultācijas. Gaiteņos izvietoti plakāti ar dažādiem latviešu valodas vārdiem.
Skolas direktors Pāvels Jurs sacīja – ja kāds naivi tic, ka viss notiks uz sitienu vai klikšķi, tā nebūs: "Sarežģījumus rada brīži, kad bērns nesaprot. Protams, tad viņš uzdod šo jautājumu savā dzimtajā valodā. Viņš nesaprot. Tad skolotājs var paskaidrot dzimtajā valodā, tad attiecīgi pārslēgties atpakaļ uz latviešu valodu."
Tikmēr TV Kurzeme aptaujāto skolēnu pieredze, mācoties tikai latviešu valodā, atšķiras.
Vladimirs: "Man ir bijis grūti, piemēram, stāstījumu uzrakstīt, tad man ir daudz grūtību latviešu valodas gramatikā."
Bogdans: "Ļoti labi es mācos! Man latviešu valoda ir mīļākais priekšmets. Viss labi man. Ar ģimeni es runāju krieviski, bet, ja nu man, piemēram, ir draudzene, tad es viņu runāju latviski."
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sūdzības par mācībām valsts valodā nav saņēmusi. Ministrija piešķīrusi papildu finansējumu bērniem, kuri mācās mazākumtautības programmās, lai nodrošinātu pedagogu palīgus, logopēdus, pagarinātās grupas audzinātājus.
Tie ir 30 eiro katram bērnam pirmsskolas posmā, bet pamatizglītības posmā – 17 eiro.
IZM vecākā eksperte Olita Arkle norādīja, ka informācija no skolām liecina, ka lielākie izaicinājumi varētu būt pirmajā klasē, kurā mācības pēc pirmsskolas sāk skolēni ar dažādām latviešu valodas zināšanām. "Tad ir vajadzīgs, protams, lielāks atbalsts un adaptācijas laiks," pauda Arkle.
IZM nākamajā mēnesī plāno tikties ar pirmsskolas izglītības pedagogiem, kā arī konsultatīvo padomi, lai apspriestu pirmos pārmaiņu rezultātus.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāriet 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
