Paziņojumā medijiem biedrība norādīja, ka iecere Rēzeknē mazināt sociālā darba speciālistu skaitu ir pretrunā gan pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām, gan arī valsts sociālajai politikai, kas ir orientēta uz sociālo pakalpojumu attīstību dzīvesvietā un sociālā atbalsta uzlabošanu sabiedrības neaizsargātākajām grupām. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšana ir viena no pašvaldības pamatfunkcijām, tāpēc tās neizpilde vai nepienācīga izpilde ir likuma neievērošana.
Sabiedrības neaizsargātāko grupu labklājības nodrošināšana ir viens no pašvaldības galvenajiem pienākumiem, ko neesot iespējams veikt bez pietiekama sociālo darba speciālistu skaita.
Biedrībā norādīja, ka sociālo darbinieku un citu sociālā darba speciālistu trūkums rada papildu slodzi esošajiem darbiniekiem, kas savukārt var ietekmēt viņu sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. No tā cietēji ir pašvaldības sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas. Ir pats par sevi saprotams, ka, lai nodrošinātu pienācīgu palīdzību sabiedrības neaizsargātākajām grupām, ir nepieciešams prasībām atbilstošs sociālā darba speciālistu skaits.
Biedrības ieskatā sociālā dienesta darbības nodrošināšanai būtiska loma, ir ne tikai sociālā darba speciālistiem, bet arī administratīvajiem darbiniekiem, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināta savlaicīga sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana.
Turklāt deinstitucionalizācija un sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, uz ko vērsta valsts sociālā politika, prasot vairāk, nevis mazāk sociālā darba speciālistu, jo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība ir tieši atkarīga no profesionāļu skaita. Tāpat valstī notiek darbs pie minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešanas visās pašvaldībās, kā arī atbalsta sistēmas pilnveidošanas bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē. Šie sociālās politikas attīstības pasākumi pieprasa atbilstošu sociālā darba speciālistu skaita esamību.
Savukārt gadījumā, ja Rēzeknē mazinās sociālā darba speciālistu skaitu, tas būs pretēji valsts sociālajai politikas virzienam.
Biedrība aicina rast citus risinājumus pašvaldības finansiālās situācijas uzlabošanai un turpināt nodrošināt sociālo palīdzību mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst 3 miljonu eiro. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai.
Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.
Tāpat tiek pieļauta iespēja sākt pašvaldības finanšu stabilizācijas programmu. Ja tas notiks, par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs varētu rosināt plašāku revīziju Rēzeknes vietvarā.
