Mācās būt patstāvīgi
Atjaunotajā divstāvu mājā, kur šobrīd atrodas grupu māja, kādreiz bija bērnudārzs. Kopumā iespēju dzīvot patstāvīgi šobrīd Rēzeknē izmanto 16 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem.
"Ir gan personas, kas iepriekš dzīvojušas ģimenēs kopā ar vecākiem, ir personas, kas pārcēlušās pie mums uz dzīvi no pensionāru sociālo pakalpojumu centra, un ir personas, kas atbraukušas no valsts sociālās aprūpes centriem," stāstīja Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centra vadītāja Gunta Petrova.
Grupu mājas iemītniekus viņa sauc par jauniešiem, lai arī citi ir vecāki par 50 gadiem. Daļa esot sabiedriski aktīvi. "Viņi labprāt apmeklē gan kultūras iestādes, gan arī biedrības, dodas arī ekskursijās kopā ar biedrībām, kopā ar vecākiem," piebilda Petrova.
Katrā stāvā ir arī virtuve. Pirmā stāva iemītnieki maltītes gatavo kopīgi. Arī savus dzīvokļus grupu mājas iemītnieki uzkopj paši, tāpat iegādājas apģērbu, nepieciešamos higiēnas līdzekļus un pārtikas produktus.
"Tā kā pakalpojumu mēs sniedzam personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, viņi saņem vai nu invaliditātes pensiju, vai arī sociālā nodrošinājuma pabalstu. Viņi mācās plānot budžetu un mācās sevi mēneša laikā nodrošināt ar visām pamatvajadzībām.
Ir klienti, kuri paši spēj par sevi parūpēties, kuriem nepieciešams tikai minimāls atbalsts pašaprūpē, bet ir klienti, kuriem ir nepieciešama sociālā aprūpe,
kas nozīmē darbinieku palīdzību visās aprūpes jomās," skaidroja Petrova.
Ēkas otrajā stāvā dzīvo patstāvīgāki klienti, kam darbinieku palīdzība nepieciešama tikai atsevišķos gadījumos. Dzīvoklis te ir arī Anitai, kura grupu mājā dzīvo no šā gada janvāra. Pirms tam viņa viena īrēja dzīvokli.
"Nevarēju samaksāt par apkuri, nācās pārcelties. Man kaut kā pat labāk patīk šeit – vairāk sabiedrībā. Mājās biju viena, skatījos televizoru, grāmatas lasīju. Šeit mums arī atpūtas telpa, varam skatīties televizoru. Mums te viss ir," atzina Anita.
Joprojām daudz aizspriedumu
Vairākiem Latvijas Radio satiktajiem grupu mājas iemītniekiem nemaz nevar pateikt, ka viņiem būtu kādas veselības problēmas. Garīga rakstura traucējumi var izpausties noteiktā uzvedībā, arī krasās garastāvokļa maiņās. Petrova atzina – aizspriedumu sabiedrībā joprojām ir daudz.
"Viņi arī grib mācīties, grib strādāt. Palīdzam arī sagatavot CV, pamācām, kā nosūtīt vai kā aiznest CV potenciālajam darba devējam, un arī sniedzam padomus, kā izturēties darba intervijā," stāstīja Petrova.
Pašlaik algotu darbu gan strādā tikai viena persona, bet vairāki klienti ir darba meklēšanas procesā.
Darbdienās grupu mājas iedzīvotāji dodas uz dienas aprūpes centru un specializētajām darbnīcām, uz kurieni viņi brauc ar pilsētas autobusu.
Dienas aprūpes centrs atrodas pilsētas otrā pusē un darbu sāka aizvadītā gada septembrī. Tajā ir iekārtotas atsevišķas telpas sveču liešanai, kokapstrādei, arī šūšanas darbiem.
"Šeit pakalpojumu saņem ne tikai grupu mājas dzīvokļa pakalpojumu saņēmēji, bet arī citi jaunieši, kas dzīvo Rēzeknes valstspilsētā," skaidroja Petrova.
Šobrīd pieprasījums pēc šāda dienas centra Latgalē ir lielāks, nekā ir pieejamas vietas, savukārt grupu mājās dzīvokļi vēl ir.
Nākamgad pakalpojumiem nepieciešami 400 tūkstoši eiro
Neskaidra gan ir šo pakalpojumu nākotne.
Naudas no projekta nākamgad vairs nebūs, un uztraukumu rada pašvaldību iespējas nodrošināt pakalpojumus bez valsts atbalsta.
Nākamgad būtu nepieciešami aptuveni 400 tūkstoši eiro, lai Rēzeknē nodrošinātu grupu māju, dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas.
"Būtu ļoti svarīgi saglabāt šo tendenci tur, kur šie pakalpojumi ir izveidoti, jo viņi tiešām ir vajadzīgi," norādīja Latgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta vadītāja Ināra Krūtkrāmele.
Arī Petrova atzina: "Jā, šobrīd bažas ir. Tā ir arī tāda neziņa par nākotni, kas varētu būt, bet ļoti ceram uz to, ka līgumi klientiem par pakalpojuma saņemšanu tiks pagarināti un ka mēs varēsim turpināt sniegt šos sabiedrībā balstītus pakalpojumus."
Savukārt Labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), jūnijā apmeklējot Rēzeknes novadu, norādījusi – ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju šobrīd izstrādā iespējamos finansēšanas modeļus, kas deinstitucionalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai mazinātu nepieciešamību pēc pašvaldību finansējuma.
