“Ir saprotams, ka ar pandēmiju ir jāsadzīvo. Visticamāk, sliktāk nekļūs, ekonomikas netiks taisītas ciet. Acīmredzot var sākt plānot savādāk aktivitātes. Esam apjēguši, kādā situācijā mēs dzīvojam, un vienkārši jāsamierinās, jāpielāgojas. Un tas nozīmē, ka arī ekonomikas attīstība ies uz priekšu,” norādīja Vilks.
Viņš lēsa – kad pandēmija un “negatīvās ziņas” saruks, ekonomikas pieaugums būs straujāks.
Vienlaikus ir daudz nezināmo un nākotni prognozēt ir grūti. Prognozes ir mainīgas.
“Ļoti elastīga pieeja būs vajadzīga, lai ar to visu kopā sadzīvotu, jo izskatās – pandēmija nekur netaisās iet projām,” sacīja Vilks.
Pašlaik gan Latvijas Banka paliek pie prognozes, ka ekonomikas izaugsme šogad pārsniegs 3%. Nākamajā gadā tiek prognozēta 6,5% izaugsme, kas gan varētu izrādīties mazāka, atzina Vilks.
Nezināmais ir inflācija, kas varētu būt noturīgāka gan pasaulē, gan Latvijā. Augstāka inflācija varētu saglabāties vairākus ceturkšņus, bet ne vairākus gadus, norādīja Vilks.
Kā svarīgu Vilks izcēla ārējo pieprasījumu, kas ļauj Latvijas preču eksportētājiem turpināt veiksmīgi strādāt un palielināt apjomu. Iemesls tam ir lielais atbalsts eirozonā no valstu valdību puses, biznesa saskatītā perspektīva un lielu Eiropas Savienības līdzekļu ieplūšana.
“Tas atkritiens, kas bija pagājušajā gadā, kad salīdzinoši mazāk tika patērētas preces un pakalpojumi, tas nāk atpakaļ. Tātad ir vēlme tērēt, būvēt, investēt. Arī noguldījumi gan Latvijā, gan citās valstīs ir pieauguši. Banku kontos ir uzkrāti līdzekļi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, kas nāk uz āru,” skaidroja Vilks, piebilstot, ka tā ir pozitīva lieta.
Vienlaikus Vilks brīdināja par pārkaršanas riskiem būvniecībā un nekustamo īpašu tirgū, kur Latvijai jau reiz bijusi negatīva pieredze.
“Mums jābalansē [epidemioloģiskā] drošība ar ekonomiku,” intervijā LTV sacīja Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, mudinot valdību dot lielākas pilnvaras pašiem uzņēmējiem, lai veidotu epidemioloģiski drošu vidi savā biznesā.