Uzņēmēji konstatēja, ka pašreizējo nodokļu reformas piedāvājumu atbalstīt vairs nevar, LTV “Rīta panorāmai” norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis savukārt intervijā Latvijas Radio atgādināja, ka pērn augustā uzņēmēji un valdība panāca vienošanos samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% līdz 20%, un uzņēmēji vēlas, lai pie tā arī turētos.
Taču pēc koalīcijas pēdējiem lēmumiem pretēji iepriekš solītajam palielināt šī nodokļa progresivitāti nodokļu slogs būtiski pieaugs, un tas tikai palielinās ēnu ekonomiku un mazinās godīgo uzņēmēju konkurētspēju, tāpēc uzņēmēji to nevar atbalstīt, uzsvēra Endziņš un Rostovskis.
Rostovskis sacīja, ka koalīcijas lēmums ieviest lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti ir
kārtējā vilšanās par to, ka valstī augstākajā līmenī pieņemts neturēt solījumus.
“Tagad politiķi vienpusēji atstāj šo vienošanos, un, ja viņi tā rīkojas, kāds pamats viņiem uzticēties? ” retoriski vaicāja Rostovskis.
Savukārt Endziņš situāciju salīdzināja ar kopīgu mēģinājumu vārīt zivju zupu, bet “pēkšņi viens saka “piemetam kādu eklēru klāt”, [..] tad kāds atnāk un saka “piemetam rozīnītes”, mēs sākam, ka “tā īsti nav labi, bet nu lai iet”, bet tad kāds atnāk un saka “varbūt izķeksējam visas zivis ārā un to visu uzcepam”, bet tā vairs nav zivju zupa”.
Endziņš skaidroja, ka iepriekšējais reformas variants varēja nodrošināt, ka pēc trīs gadiem Latvijas ekonomika aug ievērojami straujāk, bet “ar šo produktu tā nebūs”, un uzņēmēji no “norobežojas no produkta, kas sanācis”.
Endziņš pieļāva, ka premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) “lielā mērā pakļāvies “Vienotībai”, [..] visas trakas lietas nāca no tās puses”, sasaistot nodokļu reformu ar finansējumu medicīnas nozarei un lemjot par minimālās algas straujāki pieaugumu.
Viņš pieļāva, ka Kučinskis pakļāvies spiedienam, lai saglabātu valdību, bet tas nozīmē, ka mēs “turpināsim muļļāties”, aizejot prom no reformas mērķiem.
Endziņš piekrita, ka veselības aprūpei nepieciešama nauda, bet tā būtu jāiegūst, veicinot ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību.
Taču valdība ar uzņēmēju organizāciju vairs nesadarbojas, koalīcija lemj kaut ko, par uzņēmēji uzzina no medijiem, tāpēc uzņēmēji plāno publiski skaidrot sabiedrībai politiķu kļūdas, lai vēlētāji vēlēšanās varētu izdarīt savu izvēli, sacīja Endziņš.
Rostovskis norādīja, ka politiķus uztrauc reitingi, un, ja viņi redzēs, ka reitings kritīs, “tad sāks domāt”. Viņš piebilda, ka šis ir labs laiks – priekšvēlēšanu gads.
Jau ziņots, ka koalīcija vienojās, ka no nākamā gada par vienu procentpunktu varētu tikt palielināta sociālo iemaksu likme, kā arī ieviests progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Kopumā plānotas trīs ienākuma nodokļa likmes - 20%, 23% un 31% apmērā. Ar augstāko paredzēts aplikt ienākumus, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.
