Viņš norāda, ka pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Līdz ar to "Taxify" varētu pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.
Krūmiņš stāsta, ka atbilstoši jauno noteikumu projektam - lai brīvajā laikā varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss rada ievērojamas izmaksas.
"Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,” komentē Krūmiņš
un atzīmē - privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.
Pēc Krūmiņa teiktā, noteikumi paredz arī to, ka mobilajai aplikācijai jāglabā dati Latvijā un jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam visa informācija, nevis tikai tā, kas ir nepieciešama nodokļu iekasēšanai un administrēšanai.
"Tas ir prettiesiski un nonāk pretrunā gan ar fizisko personu datu, gan arī komercnoslēpuma aizsardzības noteikumiem. Jo īpaši situācijā, kad, stājoties spēkā Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulai, komersanti riskēs saņemt līdz pat 20 miljoniem eiro lielu sodu gadījumā, ja būs izpauduši vairāk datu, nekā vajadzīgs. Ja šis regulējums netiks atrisināts atbilstoši likuma jēgai, "Taxify" ļoti nopietni domās par aiziešanu no Latvijas tirgus, un prognozēju, ka arī jebkurai citai mobilajai platformai šis tirgus nebūs aktuāls," uzsver Krūmiņš.
Viņaprāt, izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem.
"Vienkāršs automašīnas īpašnieka nodrošinātais pakalpojums ir “aplikts ar birokrātiju”, kas to vairs nepadara izdevīgu cilvēkiem, kuri vēlas gūt papildu ienākumus, strādājot tikai dažas stundas mēnesī ar savu privāto transportlīdzekli, nevis nodarboties ar to profesionāli," uzsver Krūmiņš.
Viņaprāt, SM izstrādātie noteikumi ir sagatavoti tā, lai šāda pakalpojumu forma būtu faktiski neiespējama. "Noteikumi ir pārbagāti ar prasībām, kas neizriet no likuma, piemēram, valsts sociālās apdrošināšanas avansa maksājumi, atskaitīšanās Autotransporta direkcijai un licences kartītes transportlīdzekļiem."
Jau ziņots, ka Saeima pērn septembra beigās galīgajā lasījumā grozīja Autopārvadājumu likumu, ieviešot kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidojot taksometru un autoostu darbību. Likums definē kopbraukšanu kā pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas, kas nav taksometru pakalpojums. Jaunais regulējums stāsies spēkā 1.martā.
SM uzdevums bija izstrādāt noteikumus, kā reāli tiks nodrošināta iespēja sniegt vieglo auto pārvadājumus.
SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" uzsvēra, ka jau no paša sākuma bijusi runa, ka kopbraukšanas regulējums noteiks komercpārvadājumus un profesionālo darbību. Proti, pārvadātājam būs jāreģistrējas, jāsaņem licence katram auto.
Vienīgā atšķirība no ierastajiem taksometra pakalpojuma sniedzējiem, kur samaksu par braucienu aprēķina skaitītājs, ir – kopbraukšanas sistēmā samaksu aprēķinās attiecīgajā platformā.
“Viss pārējais būs kā parastam taksometram,” teica SM pārstāvis.
