Vasaras sākumā pēc kārtējas misijas Latvijā savā ziņojumā SVF eksperti norādījuši uz kopumā labu ekonomikas stāvokli, bet minējuši arī dažus draudus turpmākajai attīstībai. Un vienā no šīm problēmām ir demogrāfija.
Dokumenti:
● Republic of Latvia: Staff Concluding Statement of the 2019 Article IV Mission; IMF, June 28, 2019
● Demographic Headwinds in Central and Eastern Europe (.pdf); IMF, July 15, 2019
SVF eksperti norādījuši, ka iedzīvotāju skaits turpina sarukt vidēji par 1% gadā. Lielā mērā tas saistīts ar to, ka turpinās emigrācija, īpaši jauno un kvalificēto cilvēku aizbraukšana. Tas ietekmē darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu un produktivitāti, izdara spiedienu uz darba tirgu un traucē ilgtermiņā uzturēt strauju dzīves līmeņa uzlabošanās tempu:
“Bez reformām ilgtermiņā izaugsme var sarukt divkārt.”
Cik nopietna ir šī problēma, parāda cits jūlijā publicētais SVF detalizētais ziņojums, kurš ir veltīts Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionam, apskatot visas valstis kopējā kontekstā, salīdzinot to attīstības perspektīvas līdz 2050. gadam.
No šī ziņojuma izriet, ka tikai Bulgārijā demogrāfiskā situācija būs sliktāka nekā Latvijā. Moldovas, Ukrainas, Rumānijas un Krievijas prognozes ir optimistiskākas.
Saskaņa ar bāzes scenāriju līdz 2050. gadam Latvija var zaudēt līdz pat trešdaļai no iedzīvotāju skaita – 400 000 cilvēku.
Lietuvas iedzīvotāju skaits šajā laika posmā samazināsies par 17%, Igaunijas – par 13%.
Savukārt pieejama darbaspēka skaits Latvijā šajā laika posmā var samazināties pat vairāk nekā par trešdaļu. Arī Lietuvu un Igauniju sagaida darbaspēka tirgus “saraušanās”, bet mazākā apmērā – attiecīgi par 27% un 25% (par bāzes līmeni tiek uzskatīts 2017. gads).
Turklāt saskaņā ar SVF prognozi visstraujākais sarukums gaidāms tuvākajos desmit gados, līdz 2030. gadam – līdz tam brīdim Latvija varētu zaudēt 20% darbaspēka, Lietuva – 17%, Igaunija – 12%.
Šāds scenārijs nozīmē, ka “vecās Eiropas” dzīves līmeni Latvija nespēs panākt un līdz 2050. gadam dzīves līmenis Latvijā varētu būt vien 80% no veco ES dalībvalstu līmeņa.
“Darbaspēka sarukums parasti izskaidro līdz pat 60% no iekšzemes kopprodukta zaudējumiem,” skaidroja SVF eksperti.
Bez bāzes scenārija SVF modelēja vēl divas notikumu attīstības iespējas. Viena pieļauj, ka valsts centīsies ietekmēt procesus ar mēreniem un ilgstošiem pasākumiem, otra – ka valsts īstenos agresīvas reformas gandrīz nekavējoties.
“Maigās politikas” atdeve būtu nenozīmīga – darbaspēka zaudējumus varētu ierobežot līdz nepilniem 30%, nevis trešdaļai, bet iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugums apstātos nedaudz virs 80% no “vecās Eiropas” rādītājiem.
Aktīvā rīcība ļautu noturēt darbaspēka zaudējumus 20% līmenī. Un šādā gadījumā Latvija varētu pat par dažiem procentiem apsteigt ES “vecās dalībvalstis”.
Skaidrojot reformas, SVF eksperti norādījuši, ka panākt ievērojamu dzimstības pieaugumu ir mazticami un, pat ja tas izdotos, ar to nepietiktu. Arī pašlaik nestrādājošo iedzīvotāju iesaistīšana darba tirgū neļautu pilnībā atrisināt problēmas. Produktivitātes celšana ir vēlama, bet kā iespējamo instrumentu problēmas risināšanai SVF min migrācijas politikas koriģēšanu. “Ārvalstu strādnieku ievešana ir viens no veidiem, kā risināt sarūkoša darbaspēka problēmas”.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas iedzīvotāji skaits pērn sarucis par 14 300 līdz 1,92 miljoniem. Savukārt no migrācijas viedokļa pagājušais gads Latvijai bija labākais pēdējo 20 gadu laikā - aizbraukušo skaits pārsniedza iebraukušo skaitu tikai par 4800.
