Ar tradicionālos kara tērpos un kara zirgos sēdošu mongoļu karavīru godasardzi šorīt Ulanbatoras centrā tika sagaidīts Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš. Šī ir pirmā Latvijas prezidenta vizīte Mongolijā kopš neatkarības atjaunošanas, tāpēc gan prezidentam, gan pavadošajai delegācijai šī valsts ir tāds kā melnais zirdziņš.
Visā delegācijā ir tikai aptuveni trīs cilvēki, kas iepriekš Mongolijā ir bijuši. Taču interese par abu valstu sadarbību ir ļoti liela no abām pusēm. Uz to savā uzrunā norādīja arī Mongolijas prezidents Cahiagins Elbegdoržs: „Es gribu uzsvērt, ka mūsu valstīm ir nepieciešams pastiprināt savu sadarbību. Mongolija ir ļoti rūpīgi sekojusi Latvijas veiksmīgajiem centieniem pārvarēt ekonomisko krīzi un priecājas par dinamisko ekonomisko izaugsmi. Lai arī mūsu valstis šķir daudzi kilometri, mēs esam atbalstījuši viens otru starptautiskos forumos un mēs esam vienojušies darīt to arī turpmāk.”
Kā norāda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai ir liela interese sadarboties ar Mongoliju arī tāpēc, ka tā ir viena no reģiona demokrātiskākajām un strauji augošākajām valstīm. „Mongolija tiek uzskatīta par valsti, kurā tieši pēdējos gadu laikā ir strauji veiktas dažādas demokrātiskās reformas. Daudzu Centrālāzijas valstu pārstāvji ir atzinuši, ka uzskata Mongoliju par tādu kā modeli, uz kuru tiekties nākotnē. No mūsu ekonomikas un ārpolitikas viedokļa raugoties, šis ir nedaudz cits stāsts. Mongolija ir arī valsts, kas tagad ļoti strauji attīstās – 11-12% IKP pieaugums gadā, ļoti daudz derīgo izrakteņu, milzīgi resursi un vēlme attīstīt tā dēvēto trešā kaimiņa politiku,” norāda Rinkēvičs.
Minētā trešā kaimiņa politika ir radusies pašas Mongolijas izvietojuma dēļ. No vienas puses šeit ir Krievija, no otras puses Ķīna – abas milzīgas valstis ar vēsturisku ietekmi Mongolijā un vēlmi to pastiprināt arī nākotnē. Taču Mongolija ir izvēlējusies sadarboties ciešāk gan ar Eiropas Savienību, gan ASV. Un šī sadarbība plānota ne tikai politiskajā līmenī, bet arī uzņēmēju vidū, veidojot ciešākus kontaktus loģistikas, tranzīta un pārtikas rūpniecības sfērās.
Par ļoti perspektīvu tiek uzskatīta arī sadarbība informācijas tehnoloģiju jomā. Kompānijas „MeaWallet” pārstāvis Māris Čakste norāda, ka arī šajā jomā uz kaut kādiem rezultātiem varēs cerēt tikai pēc gadiem: „Tas, ko mēs varam piedāvāt, ir zināšanas un pieredze, jo mums bija laiks un iespēja nokļūt tur, kur mēs esam tagad. Tāpat mēs zinām daudzas valodas, kas ir kā cits uz dažādām valstīm. Mēs esam arī motivēta valsts un ir vēl dažādi citi iemesli, kāpēc izvēlēties mūs nevis lielo Ķīnu. Vērojot šeit sadzīvi un ikdienu, ir jāsecina, ka vismaz mans bizness šeit ir par agru.”
„Taču zinot, ka IT industrijā pārdošanas cikls ir gads un plus, es domāju, ka ir īstais mirklis dēstīt šeit sēklu, lai veiksmīgs rezultāts būtu pēc gadiem diviem, trijiem,” norāda Čakste.
Šeit jāatgādina, ka janvārī, kad Latvijā viesojās Mongolijas ārlietu ministrs Luvsanvandans Bolds, viņš tikās arī ar kompānijas „Tilde” pārstāvjiem, paužot vēlmi izveidot augstas kvalitātes mašīntulkošanas sistēmas mongoļu valodai. „Tildes” pārstāvji jau toreiz pauda gatavību izstrādāt digitālus rīkus, līdzīgi kā tie izveidoti latviešu un lietuviešu valodai. Taču arī šis process nav ātrs un aizņems ilgāku laiku.
