“Ēnu ekonomikas apkarošanai ir jābūt vienai no valdības prioritātēm, bet tam ir jāizmanto citi, daudz efektīvāki instrumenti. Piemērojot valdes locekļiem personīgo atbildību par kavētajiem nodokļiem, valsts radīs apstākļus, kad ar uzņēmējdarbību neviens šai valstī vairs nevēlēsies nodarboties,” skaidro partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce.
Izmaiņas likumā par nodokļiem un nodevām, ar kurām noteikta valdes locekļu personīgā atbildība par kavētajiem nodokļu maksājumiem, stājās spēkā šā gada 1. janvārī.
Par grozījuma projekta iespējamu neatbilstību Satversmei brīdināja arī Saeimas Juridiskais birojs. Pieņemtās izmaiņas asi kritizēja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, atgādina "Latvijas attīstībai".
Jau ziņots, ka Saeima atbalstīja ieceri no 2015.gada paredzēt arī valdes locekļu personīgi materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem. Negodīgu uzņēmēju izplatīta prakse ir parādu gadījumos pamest savas komercsabiedrības un izveidot jaunas, tādējādi izvairoties no atbildības, tāpēc Finanšu ministrija ierosināja, ka nodokļu parādus varēs piedzīt no uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām.
Ministrija uzsvēra, ka principa ieviešana nenozīmē, ka tiks vajāti godīgi uzņēmēji, kuriem nav paveicies, jo šāda piedziņa tiks veikta, tikai izpildoties vairākiem kritērijiem:
- nodokļu parādam būs jābūt lielākam par 50 minimālajām mēnešalgām;
- lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam;
- konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanas, nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai;
- Valsts ieņēmumu dienests ir sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību;
- nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
