Tāpat operatoriem būs 30% atlaide optiskā tīkla nomai 69 Latvijas apdzīvotās vietās, kas noteiktas kā atbalstāmās. Slēdzot līgumu par tīkla nomu uz 36 mēnešiem un nodrošinot pakalpojumus iedzīvotājiem, tīkla nomas maksa šajās vietās būs 7 eiro par kilometru mēnesī.
Par atbalstāmām teritorijām noteikti gan ciemi, gan apdzīvotas vietas 60 Latvijas pagastos. Visvairāk atbalstāmo teritoriju ir Vidzemē. Atbalstāmās teritorijas tiks pārskatītas un aktualizētas vienlaikus ar piekļuves tarifu aprēķināšanas metodikas pārskatīšanu, kas notiek reizi gadā. Pašlaik atlaide tiek piemērota diviem elektronisko sakaru komersantu iznomātiem posmiem.
Šogad tīklu iznomājuši kopumā 15 elektronisko sakaru komersanti, tostarp trīs lielākie mobilo sakaru operatori. Deviņi no komersantiem, kas jau izmanto tīklu, ir reģionālie elektronisko sakaru operatori, kas par saviem līdzekļiem infrastruktūras izbūvi konkrētajās teritorijās nevarētu veikt augsto izmaksu dēļ. Aizvien vairāk optisko tīklu izmanto visi mobilo sakaru komersanti, būtiski pieaug mobilo sakaru pieslēgumu skaits.
Kopējais operatoru iznomātā tīkla kilometru skaits šomēnes pārsniedzis 4900 kilometrus. Iznomāto kilometru skaits kopš 2020. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes. Pēc iznomāto kilometru skaita visvairāk optisko tīklu izmanto Madonas novadā. Tur operatori iznomājuši 577 kilometru. No 400–500 kilometriem optiskā tīkla operatori iznomājuši Valmieras, Alūksnes, Rēzeknes un Dobeles novadā, bet 378 kilometru optiskā tīkla operatori izmanto Bauskas novadā.
Pēc tarifu izmaiņu stāšanās spēkā operatoriem vairs netiks piemērota apjoma atlaide jeb fiksēta nomas maksa, kas līdz šim bija paredzēta gadījumos, kad operatora iznomāto kilometru apjoms sasniedz 1800 kilometru. Operatori, kuri šobrīd jau nomā platjoslas tīklu, pēc tarifu stāšanās spēkā varēs izvēlēties – trīs gadus saglābāt esošos tarifus vai arī piemērot jaunos. Tā kā platjoslas projekts ir bezpeļņas projekts, tīkla nomas maksa ietver tikai tīkla uzturēšanas izmaksas.
Nomas tarifus un to metodiku reizi gadā saskaņā ar valsts atbalsta programmas nosacījumiem pārskata un apstiprina Satiksmes ministrija un valsts atbalsta programmas uzraudzībai izveidotā Optiskā tīkla uzraudzības komiteja.
KONTEKSTS:
Platjoslas optiskais tīkls saskaņā ar 2010. gadā Eiropas Savienības apstiprināto stratēģiju "Eiropa 2020" tiek izbūvēts, lai attālajos novados vietās, kur iedzīvotāju blīvums ir neliels un elektronisko sakaru komersantiem ir finansiāli neizdevīgi un neiespējami būvēt savu optisko tīklu, nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam. Īpaši nozīmīgs tīkls ir reģionālajiem elektronisko sakaru komersantiem, kuru rocība nereti neļauj veikt ilgtermiņa investīcijas savas sakaru infrastruktūras izveidē.
2012. gadā LVRTC ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu sāka projektu "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos" (platjoslas projekts). Projekta īstenošana ir sadalīta divās kārtās. Projekta pirmajā kārtā, kas noslēdzās 2015. gada augustā, ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 kilometri optiskā kabeļa trases. Projekta otrā kārta tika sākta 2016. gada otrajā pusē. Tās laikā plānota 2050 kilometru optiskā kabeļa trases izbūve tādās Latvijas teritorijās, kur operatori iedzīvotājiem vēl nepiedāvā ātrgaitas platjoslas internetu. Otrās kārtas būvniecības darbi tika uzsākti 2018. gadā.
Tīkla noma pieejama visiem elektronisko sakaru operatoriem uz vienādiem, nediskriminējošiem nosacījumiem. Tīkla noma ir pieejama tikai Latvijā reģistrētiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem, iestādēm vai organizācijām. Operators nomā no LVRTC optisko šķiedru (pāra) savienojumu starp diviem paša izvēlētiem pieslēguma punktiem, turklāt vienam no pieslēguma punktiem ir jāatrodas tā saucamajā "baltajā" teritorijā.
