Situācija ir skarba – tā īsumā apmēram trīskārtēju elektrības rēķina pieaugumu raksturoja aptaujātie ēdināšanas uzņēmuma pārstāvji, sakot, ka par spīti realitātei, labā ziņa ir tā, ka nav liegts strādāt – kā tas bija pandēmijas laikā.
Kā taupa "Vairāk saules"
"Situācija ir traģiska, nav nekā mierinoša," elektrības rēķina realitāti raksturoja restorānu tīkla "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš. "Situāciju stāstīšu vienam restorānam. Februārī rēķins bija 2000 eiro. Sākās Ukrainā karš, un mēs sapratām, ka visiem jāsavelk jostas. Jūnijā saņemam rēķinu jau 5200 eiro. Nomainām indukcijas krāsnis, kas ir enerģijas taupīgākas, visur saliekam LED apgaismojumu. Šādi samazinām energo patēriņu par 14%. Ar visu to augustā saņemam rēķinu 9200 eiro."
Uzņēmējs teica, ka valsts atbalsts ir apsveicams un tagad vismaz ir saprotami spēles noteikumi, tomēr žēl, ka to neizdarīja dažus mēnešus ātrāk. "Tas, kas mani augustā biedēja, ka septembrī elektrības rēķins jau varētu būt 15 tūkstoši un tad varbūt izdevīgāk kādu laiku restorānu turēt ciet, nevis vērt vaļā."
Bērziņš atklāja, ka par spīti grūtiem laikiem uzņēmums nevienu no restorāniem ciet never, bet taupības pasākumi kļūst aizvien radošāki.
"Analizējām, ka no plkst. 11 līdz 12 picas pērk ļoti maz. Ja kādreiz pie mums picu varēja apēst no plkst.11, tad tagad sākot no plkst. 12, līdz ar to stundu vēlāk var ieslēgt krāsni, kas diezgan daudz patērē."
Kā taupa "B-bārs"
Arī "B-bāra" restorāna īpašnieks Armands Mednieks atklāja, ka taupības nolūkā ķēries pie apgaismojuma nomaiņas uz LED spuldzēm, pagaidām neslēdz lielos sildītājus, kas apkurina telpas, pārskatījis iepirkumus, tāpat par stundu samazinājis darba laiku un iegādājies indukcijas plītis.
Tomēr visi šie taupības pasākumu, pēc Mednieka teiktā, ir tikai morāli mierinātāji, jo lielu ietaupījumu šādi nevar panākt.
"Tas ir tāds apburtais loks. No vienas puses, centies visu samazināt, bet, no otras puses, to visu savāc tie, kuriem šajā laikā ir vislielākā peļņa – "Latvenergo" un "Latvijas gāze"."
Mednieks teica, ka šos laikus daudzi ēdinātāji nepārdzīvos, un tas ir laika jautājums, kad tie izlems durvis slēgt. "Rentabilitāte ir aptuveni 5–6%. Saņemot trīs reizes lielāku elektrības rēķinu, tiem, kam ir biržas cena, tad šī summa noēd visu peļņu un uzņēmums cieš zaudējumus. Tas, cik ilgi var izturēt, ir cieši saistīts ar uzņēmuma uzkrājumiem. Pēc kovidkrīzes daudziem uzkrājumu nav un lielākajai daļai, es domāju, ka ir 3–4 mēneši, lai izdzīvotu. Jo ātrāk aizvērsies, jo labāk. Būs mazāk zaudējumu."
Kā taupa "36. līnija"
Restorāna "36. līnija" šefpavārs un līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs stāstīja, ka restorānā elektrības rēķins pieaudzis no 4000 līdz 12 500 eiro.
"Mēs nespējām tik ātri pacelt cenas, un tas laikam būtu arī ļoti šokējoši un neadekvāti, cik ātri pieauga cenas energoresursiem.
Daži mūsu kolēģi un, iespējams, arī mēs, visdrīzāk ziemai sagatavosimies, ka strādāsim nevis septiņas dienas nedēļā, bet piecas.
Varbūt nevis desmit vai vienpadsmit stundas, bet astoņas stundas. Tiks sašaurināts piedāvājums. Šobrīd salīdzinoši efektīva ir balonu gāze. Mums visiem kopīgi jātiek tam pāri."
Kā taupa "Pavāru māja"
Arī vairāku restorānu un "Pavāru mājas" Līgatnē līdzīpašnieks, šefpavārs Ēriks Dreibants ir noskaņots optimistiski, sakot, ka vārds "uzņēmējs" jau pasaka, ka bez cīņas krīzei neviens nepadosies.
"Šīs divas krīzes – kovida un kara izraisītā – būtiski atšķiras. Ja mēs kovidkrīzē vienkārši nevarējām strādāt, tad tagad mēs varam. Un, ja mēs varam strādāt, tad tas ir forši.
Jā, ir dārgāk, grūtāk, bet mēs esam uzņēmēji un mums nevajag ilgu laiku ieskrieties vai kaut ko pārdomāt.
Mēs ātri reaģējam, darbojamies, strādājam. Varbūt tagad ir mazāka peļņa, bet pats galvenais, ka mēs varam strādāt."
Visi aptaujātie restorānu pārstāvji teica, ka līdz ar energokrīzi nedaudz – 2% līdz 5% – robežās pacēluši arī maltītes cenas.
