Lai gan zināšanas noveco arvien straujāk, Latvijā tikai 7% iedzīvotāju piedalās mūžizglītības programmās, ceturdien, 5.oktobrī, piesakot izglītības projektu pieaugušajiem, stāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Pieteikšanas uz nodarbināto personu kvalifikācijas celšanas kursiem sākās ceturtdien. Tie ir pieejami ikvienam nodarbinātām, kurš ir vecāks par 25 gadiem, bet priekšroka būs cilvēkiem, kuri ir vecāki par 45 gadiem. Kursi ir savienojami ar darbu un dos cilvēkiem iespēju uzlabot savas prasmes vai arī pārkvalificēties.
Nodarbības notiks augstākās izglītības iestādēs, tehnikumos un mācību centros visā Latvijā. Ar kursu piedāvājumu var iepazīties mājaslapā.
Tuvākajos gados vairāk nekā 25 miljonus eiro ieguldīs, lai strādājošie celtu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām. Viena no skolām, kas mācības piedāvās, ir Rīgas Tehniskā koledža. Tur apmācīs elektrotehniķus. Skolā atzīst, ka programma jauniešu vidū ir pieprasīta. Tomēr Ekonomikas ministrija paredz, ka elektronika būs viena no tām jomām, kur nākotnē vidējā līmeņa speciālistu trūks visvairāk.
“Darba devēji visu laiku runā par to, ka Latvijā tagad ir elektrotehniķu trūkums. Specialitāte ir ļoti pieprasīta,” atzina Rīgas Tehniskās koledžas pasniedzējs Rafails Rauhmans.
“Speciālists darba vidē nedaudz pamācīsies, nedaudz sagatavosies konkrētām operācijām, un cilvēks ir gatavs mūsdienīgam darbam,” viņš piebilda.
Šobrīd vidējās kvalifikācijas darbavietas veido gandrīz pusi no kopējā darbavietu skaita, bet profesionālo izglītību ieguvušu darbinieku skaits sarūk. Tendencei turpinoties, pēc pieciem gadiem darba tirgū varētu trūkt aptuveni 25 000 speciālistu, liecina Ekonomikas ministrijas dati. Prasmes apgūt varēs tieši profesijās, kas saistītas ar jomām, kurās vidējās kvalifikācijas speciālistu trūkst visvairāk.
“Kā minimums vidējā posmā mēs redzam, ka nākotnē pietrūks apmēram 2500 speciālistu būvniecībā,” sacīja Ašeradens.
“Nākamā neizsmeļamā aka patiesībā ir IKT sektors, tātad viss, kas saistīts ar datoru lietām. Kopumā mēs teiktu, ka tautsaimniecībā trūkst apmēram 10 000 speciālistu, kuri būtu nodarbināmi uzreiz. Par vidējā posma speciālistiem mūsu prognozes ir, ka trūkst apmēram 2000 speciālistu. Šeit viņi šajās programmās tiks sagatavoti. Trešā pozīcija ir kokapstrāde. Mēs redzam, ka tā ir viena no lielākajām eksportējošajām nozarēm šobrīd Latvijā. Ļoti produktīva. Mēs redzam, ka tur tas deficīts ir aptuveni 700 strādnieki,” stāstīja ministrs.
“Pēdējā, protams, ir apstrādes rūpniecība metālapstrāde un mašīnbūve, tur deficīts nākotnē izskatās aptuveni 7200 strādnieku liels,” piebilda Ašeradens.
Pārkvalifikācijas projekts radīts cilvēkiem, kas jau nodarbināti, bet kuriem nepieciešams kvalifikāciju celt. Gan ekonomikas, gan izglītības un zinātnes ministrs uzsvēra, ka mūsdienās vairs nav iespējams noturēties darba tirgū, visa mūža garumā neturpinot mācības.
“Ja mēs runājam par mūsu cilvēkkapitāla zināšanām, prasmēm un to, ko darba tirgus prasa, patiesībā šīs šķēres diemžēl veras vaļā, jo darba tirgus prasības ir daudz dinamiskākas un ātrākas, un mums ikvienam ir jāsaprot tā skumjā atziņa, ka jāmācās ir visa mūža garumā,” uzsvēra izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Mācību izmaksas 90% apmērā segs no Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļiem, bet 10% līdzmaksājums būs jāveic pašiem strādājošajiem.
