Aicinājumu Eiropas Komisijai Saeima ceturtdien pieņēma bez debatēm, par to nobalsoja 84 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās.
Aicinājumā paustas bažas par to, ka Krievijas noteiktā pārtikas embargo dēļ Latvijas zemnieki cieš būtiskus zaudējumus un ir apdraudēta piena nozares pastāvēšana, un "iztikas līdzekļus var zaudēt tūkstošiem cilvēku". Latvijas piena nozare ievērojamu produkcijas daļu eksportēja uz Krieviju, tāpēc Krievijas embargo tā izjūt sāpīgāk nekā citu valstu piensaimnieki, bet pārorientēšanās uz jaunajiem tirgiem prasa laiku un ieguldījumus.
Saeimas aicinājumā arī norādīts, ka līdzšinējie ES tirgus regulēšanas pasākumi piena ražošanas nozarē nav devuši vēlamo rezultātu – piena iepirkuma cena Latvijā pēdējos mēnešos bija par 20 – 26% zemāka nekā vidēji ES valstīs, un prognozes liecina, ka tā turpinās pazemināties.
Lauksaimnieki apsver iespēju samazināt liellopu ganāmpulkus, un tas var negatīvi ietekmēt visas piena nozares konkurētspēju.
Paziņojumā arī atgādināts, ka līdzšinējais ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čalošs septembrī, apmeklējot Latviju, solīja rast risinājumu Krievijas embargo dēļ visvairāk cietušo valstu lauksaimnieku atbalstīšanai, taču tas vēl nav noticis.
Saeima uzsver, ka Latvijas piena ražotājiem steidzami nepieciešama palīdzība vismaz turpmāko piecu sešu mēnešu laikā, līdz piena pārstrādātāji varēs atrast jaunus noieta tirgus.
Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Armands Krauze, aicinot iekļaut šo jautājumu parlamenta darba kartībā, uzsvēra, ka Latvijas valdība darījusi daudz, lai palīdzētu piena ražotājiem, tomēr embargo ietekme ir būtiska, piena iepirkuma cenas krīt.
„Mēs esam izmantojuši visas iespējas palīdzēt piena ražotājiem, tādēļ tagad nepieciešama solidāra Eiropas palīdzība. Briselē vārds „solidaritāte” tiek plaši lietots. Mēs gaidām reālu palīdzību, ne tikai vārdus,” sacīja Krauze.
Jau vēstīts, ka līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu. ES pagaidām ir vienojusies par 20 miljonu eiro lielām kompensācijām Latvijas zemniekiem.
Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, bet novembra sākumā – 7,9 miljonus eiro. Iepriekš lauksaimnieki līdz gada beigām aprēķinājuši, ka zaudējumi sasniegs 13,9 miljoni eiro.
