Vēl pirms budžeta galīgās apstiprināšanas domes sēdē Rīgas pilsētas vadība žurnālistiem steidza stāstīt par šogad iecerētajiem tēriņiem. No kopumā teju 800 miljonu eiro plānotajiem tēriņiem teju desmitā daļa 88,6 miljoniem paredzēta transporta uzņēmuma “Rīgas satiksme” dotēšanai.
Mazākas summas atvēlētas skolu renovācijai, iekškvartālu sakārtošanai un zemāk atalgoto pašvaldības darbinieku atalgojumu celšanai.
Opozīcija pārmet uzkrājumu iztērēšanu no 125 miljoniem eiro pirmajā krīzes gadā līdz 15 miljoniem kā atlikumu gada beigās. Rīgas ilgtermiņa saistības sasniegušas gandrīz miljardu eiro, kas gan esot mazāk nekā «treknajos» gados.
Iepriekš opozīcija apvainojusi Rīgas domi nesaimnieciskumā, mērs pārmetumus noliedz. „Katru gadu ir tradīcija, ka mūsu biedri un opozīcija stāsta par finansiālu krahu, bet tā ir jauka tradīcija. Gluži kā Jaunā gada sagaidīšana,” sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņa”).
Opozīcijas partijas aicināja budžeta projektu pārstrādāt, jo to varot izveidot bez deficīta. Deputāti arī pārmeta atbalsta trūkumu jaunas uzņēmējdarbības sākšanai un infrastruktūrai.
Mērs uzsvēra, ka pašvaldības budžets veidots piesardzīgi, lai arī tajā plānots 55,5 miljonu eiro deficīts. Tas neesot nekas traks, jo pērnā gada beigās tas izrādījies mazāks nekā plānots. Uzticību pašvaldībai apliecina arī nesenais reitingu kompānijas „Standart and Poors” veiktais kredītreitingu palielinājums. Tiesa, sēdē, kur tika apspriests budžeta projekts, neiztika bez kritikas.
Domnieks Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība) pauda, ka „neviena pilsēta vai valsts nevar strādāt ar budžeta deficītu, aizņemoties jaunas summas”.
„Es zinu, ka Ušakova kungam patīk kritizēt valsti, bet ieņēmumi ir stabili, un neviens neko neņem nost. Šāds populisms ir kaitniecisks, vainojot valsti,” sacīja Lapiņš.
Tikmēr domniece Sarmīte Ēlerte („Vienotība”) pauda, ka Rīgas pašvaldības 2015. gada patiesais budžeta” nosaukums būtu „pēc mums kaut ūdens plūdi”, un "„Vienotība” nevar atbalstīt šādu budžetu”.
Par spīti daudzajiem opozīcijas iebildumiem lieli pārsteigumi nenotika. Domes sagatavotais budžets tika apstiprināts ar pārliecinošu balsu pārsvaru.
Rīgas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā plānoti 742,3 miljona eiro apmērā, tas ir par 2,4 miljoniem eiro mazāk nekā 2014.gada pašvaldības budžetā. Galvaspilsētas ieņēmumi 2015.gadā joprojām būs par 14 % mazāki kā 2008.gadā. 2015.gadā Rīgas no saviem ieņēmumiem 72,8 miljonus eiro iemaksās Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fondā.
Pašvaldības budžetā ir paredzēti 0,6 miljoni eiro pabalstiem 71,1 eiro apmērā pedagogiem, uzsākot jauno mācību gadu.
Lai būtiski samazinātu rindas pirmsskolas izglītības iestādēs, 2015.gadā no pašvaldības budžeta paredzēts līdzfinansējums 7,7 miljonu eiro apmērā, jo programmā iesaistīto bērnu skaits pastāvīgi palielinās, sasniedzot jau 4800.
Iekškvartālu remontdarbu programmai plānots novirzīt četrus miljonus eiro. Salu tilta 1.kārtas rekonstrukcijas darbiem paredzēts 9,4 miljonu eiro liels finansējums. Plānota arī asfalta seguma atjaunošana pilsētas ielās, kam tiks izmantota daļa no mērķdotācijas 9,1 miljonu eiro apmērā. Savukārt Deglava ielas izgāztuve pārtapšot plašā parkā. Citas investīcijas no jauna veidojamā infrastruktūrā šogad nav plānotas.
Izglītības jomā investīcijām plānots atvēlēt 12,5 miljonus eiro. Logu un fasāžu renovācijai un siltināšanai izglītības iestādēs iecerēts atvēlēt 2,7 miljonus eiro. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu nomaiņas darbiem tiks piešķirti 480 000 eiro. Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanai plānots atvēlēt 3,145 miljonus eiro.
Veselības jomā investīcijām plānots atvēlēt 1,69 miljonus eiro. No šīs summas 1,6 miljonus eiro plānots atvēlēt Rīgas 1.slimnīcas renovācijai, bet 60 000 eiro – lifta izbūvei Bolderājas poliklīnikā.
Lai nodrošinātu visu nepieciešamo pašvaldības infrastruktūras objektu attīstību, liela nozīme 2015.gadā ir budžeta programmai „Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem”. Programmas izdevumi 2015.gadā plānoti 41,8 miljoni.
