Rēzeknē 2016.gada nogalē tika pilnībā nomainīts “Rēzeknes satiksmes” autoparks. Līzingā tika iegādāti 25 jauni autobusi, kas izmaksāja 3,9 miljonus eiro. Šogad autobusu parku papildinās vēl četri jauni elektriskie autobusi. Rēzekne ir to sešu pilsētu vidū, kurām iespējams piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus, lai iegādātos videi draudzīgus autobusus.
“Bija izvēle - gāzes autobusi vai elektriskie autobusi. Mēs izvēlējāmies četrus elektriskos autobusus, viņi varēs strādāt gandrīz veselu dienu, ielādes stacijas paredzētas tiem autobusiem, un visdrīzāk, ka mēs laidīsim pa Atbrīvošanas aleju, viņi kursēs pa vienu maršrutu visā Atbrīvošanas alejas garumā,” stāsta Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Rēzeknei par 1,9 miljoniem tiks piegādāti Čehijā ražoti elektriskie autobusi, no šīs summas 1.36 miljonus finansēs Kohēzijas fonds, pārējo summu segs pašvaldības un valsts budžeta dotācija.
Kopumā sešām nacionālās nozīmes pilsētām videi draudzīga autobusu iegādei pieejami vairāk nekā 12 miljoni eiro. Vislielākais Kohēzijas fonda atbalsts ticis Ventspilij – 4.6 miljoni, kura plāno iegādāties vismaz 15 videi draudzīgus sabiedriskos transportlīdzekļus. Jēkabpilij ir vismazākais finansējums – 1,1 miljons, par šo summu plānojusi iegādāties septiņus autobusus ar dabasgāzi.
“Tā kā mums pilsētā ir 12 autobusi, kas kursē, 7 autobusi pa to summu būtu līdzvērtīgs skaits, lai varētu atjaunot jaunākus autobusus pilsētā. Mēs izvērtējām, no sākuma domājām autobusus, kas darbojas ar biodegvielu, kas pieejama Latvijas tirgum, bet, tā kā līdzfinansējums tika samazināts, mēs pārgājām uz dabasgāzi. Elektromobiļi ir diezgan padārgi, lai izveidotu infrastruktūru, un arī pats autobuss,” atzīst Jēkabpils autobusa parka vadītājs Jānis Ščerbickis.
Savukārt Rēzekne, kurai Kohēzijas fondu finansējums ir 1,36 miljoni, izvēlējās dārgākus autobusus.
“Mēs, pirms tā programma bija izsludināta, jau nomainījām autobusa parku, un mums tik lielā vairumā autobusi nebija vajadzīgi. Mēs nolēmām izmēģināt elektriskos autobusus. Arī lielākā daļa citu valstu pāriet uz elektrisko transportu, protams, ar laiku uzlabosies situācija ar akumulatoriem, kas ir visdārgākā sastāvdaļa no šī autobusa. Šim transportam ir perspektīva,” norāda Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Projekts paredz, ka pilsētas var iegādāties autobusus ar elektrību, saspiesto dabasgāzi, 100% biodegvielu vai autobusus, kas darbināmi gan ar dīzeļdegvielu, gan elektrību. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidro, ka no pilsētas izvēles mainās arī Eiropas atbalsts:
“Maksimālais ir 85 procenti, bet, ja būs "Euro6" dīzelis, kas ir vienkāršākais, tad būs tikai 25 procenti. Katrā ziņā, jo no izmešu viedokļa neefektīvāks, jo intensitāte ir mazāka. 25% Eiropas finansējums un 75% pilsētai pašai būs jāliek. Savukārt, ja elektrība - būs 85%, bet 15% tikai paši liks klāt.”
Projekta laikā sešas republikas nozīmes pilsētas iegādāsies gan autobusus, gan izbūvēs nepieciešamo uzlādes vai uzpildes infrastruktūru. Rēzeknes gadījumā tās būs četras elektrouzlādes stacijas.
Kā apliecina “Rēzeknes satiksmē”, trīs no tām autobusus uzlādēs piecu līdz sešu stundu laikā, savukārt ceturtā četrdesmit minūtēs. Pēc uzlādes elektriskie autobusi var nobraukt aptuveni 100-120 kilometrus.
