Valdībā otrdien, 28. janvārī, skatīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tapušo Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.
Ministrs atzina, ka pašlaik precīzi pateikt visas izmaiņas nevar: “Līdz 2050. gadam ir 30 gadi, un šajā periodā mēs sagaidām diezgan ievērojamas pārmaiņas tehnoloģijās, ievērojamas inovācijas tieši klimata ekonomikas jomā. Tā ir joma, kas šobrīd visstraujāk attīstās, faktiski jauna ekonomika. Būs ļoti daudz jaunu produktu, jaunu tehnoloģiju, kas mums palīdzēs samazināt CO2 izmešus. Un tās vēl pagaidām, protams, pilnībā mēs nepazīstam.”
Vienlaikus esot skaidrs, ka būs jāatsakās no daļas to tehnoloģiju, kas pašlaik rada daudz emisiju. Viņaprāt, 2050. gadā Latvijā apkure vairs nebūs ar emisijas izraisošam vielām.
Tas gan nenozīmējot pilnīgu atteikšanos no malkas apkures. “Ja ilgtspējīgi nodarbojamies ar mežsaimniecību, tad malkas emisijas tiek vērtētas kā nulle CO2 emisiju līmenī,” sacīja Pūce. Viņš gan piebilda, ka ierobežojumi varētu būt blīvi apdzīvotās vietās, bet tas ir saistīts ar gaisa kvalitāti.
Tāpat paredzēta pāreja uz elektromobiļiem, un arī tas būs atkarīgs no inovācijām tehnoloģiju jomā un to izmaksām. Ministrs norādīja, ka vairums lielo autobūves uzņēmumu strādā pie elektrodzinējiem.
VARAM veica aprēķinus par klimatneitrālas politikas izmaksām. “Ir skaidrs, ka summas ir mērāmas miljardos, bet, ja salīdzinām ar to, kādus ieguldījumus mēs šobrīd veicam fosilajās tehnoloģijās, tad tās faktiski ir tādas pašas summas. Jautājums ir par to, vai mēs nomainītu prioritātes un turpmāk attīstītu tehnoloģijas no atjaunīgiem resursiem.”
