Plūdi mazina atsaucību gada lauksaimnieku konkursam Daugavpils pusē

Ražas novākšanas laikā ik rudeni tiek sumināti lielākie un aktīvākie lauksaimnieki. Daugavpils novadā šogad, lai arī svētki norit kā ierasts, bet tomēr gada lauksaimnieku konkursā pieteikto skaits ir mazāks nekā citkārt. Atsaucība piedalīties pasākumā būtiski kritusies lietavu radīto zaudējumu dēļ.      

Daugavpils novadā lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība aizņem aptuveni 52% novada teritorijas. Šeit ik gadu tiek apzināti novada lielākie censoņi, kuriem arī pasniegtas balvas. Šogad gan apbalvošana, kas parasti saistās ar prieku un svinīgu sajūtu, aizvadīta daudz skumjākās nokrāsās – ir manāmi sarucis dalībnieku skaits, un,  pagājušogad balvas tika pasniedza 28 nominācijās, bet šogad tās ir tikai 11.

Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska atzina, ka šogad “lauksaimnieki nav ražu novākuši, joprojām raža ir uz tīruma, bet nu cerības arī nav, ka viņu arī varēs novākt”.

“Lauku cilvēks, zemnieks, piemājas saimnieks laukos ir sīksts, izturēs arī šo pārbaudījumu, jo šodien vārda pilnā nozīmē mūsu lauksaimnieki cīnās par ražu,” sacīja Jalinska.

 Latvijas Lauku konsultācijas izglītības centra Daugavpils konsultāciju biroja vadītājs Guntars Melnis piebilda, ka raža vēl nav novākta aptuveni 2,5 tūkstošu hektāru platībā, “pamatā tās ir pupas, kartupeļi, kas vēl joprojām ir uz lauka”.

“Lielākais ļaunums, ka visi šie sējas datumi, ziemāju sējas datumi ir jau beigušies, un iesēts ir labi ja 30% – 35% no tā, kas bija plānots šajā gadā,” stāstīja Melnis.

Jaunieši gan šaipus, neskatoties ne uz ko, ir apņēmības un darba spara pilni. Zemnieku saimniecība "Ievas" reģistrēta 2012. gadā, un pagājušajā gadā no tēva Ilmāra Malnača to pārņēma dēls Mārtiņš Malnačs. Graudkopībā šeit tiek apstrādāti aptuveni 110 hektāri lauksaimniecības zemes. Jaunais saimnieks uzskata, ka lauksaimniecība ir perspektīva nodarbošanās.

“Gads vēl nav noslēdzies, mēs vēl strādājam, aram, vēl plānojam apsēt, 15 hektāri būtu jāapsēj vēl,” stāstīja  “Ievas” vadītājs Mārtiņš Malnačs.

“Zaudējumi katrā ziņā būs, bet tā kā novācām gandrīz visu, tad mēģināsim kaut kā izvilkt to gadu. Perspektīva ir diezgan laba, jo daudzi jaunie tāpat atgriežas uz šo zemi, jo vienu brīdi bija tā, ka bija ļoti brīvi, bet tagad paliek ļoti saspiesti, līdz ar to ir redzams, ka daudzi atgriežas,” atzina Mārtiņš Malnačs.

Mārtiņš ir no tiem lauku jauniešiem, kurš izaudzis pie traktora stūres, un tādēļ likumsakarīgs bija viņa lēmums pēc pamatskolas lauksaimnieka izglītību apgūt Priekuļu tehnikumā. Pērn savā saimniecībā Mārtiņš nodrošināja prakses vietu Malnavas koledžas audzēkņiem.

Tagad lielākā daļa lauksaimnieku ar nepacietību gaida valdības lēmumu par kompensāciju apmēriem, ar kuru palīdzību varēs segt vismaz daļu zaudējumu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti