Olīveļļa pret angļu valodas stundām - krīzes gados Grieķijā izaug bartera biznesa projekts

Barters nav nekāds jaunums pasaulē; preču un pakalpojumu savstarpējās apmaiņas sistēma eksistēja, vēl pirms tika izgudrota nauda kā maksājuma līdzeklis, bet grieķu uzņēmējs Janis Delijanis šo senseno ideju ir modernizējis, izveidojot platformu internetā, kur Grieķijā dzīvojošie var apmainīties ar precēm un pakalpojumiem, kā arī cer paplašināt biznesu starptautiskā līmenī.

"Sludinājumu avīzē "Xrisi Evkerija" (kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "Zelta iespēja") jau sen ir sadaļa, kurā cilvēki publicē dažādus preču un pakalpojumu apmaiņas piedāvājumus, piemēram, maina olīveļļu pret angļu valodas stundām. Αrī internetā var atrast mājaslapas, kas līdzinās sludinājumu dēlim. Grieķijā ir vairāk nekā 300 apmaiņas biedrības un kopienas, kurās pulcējas cilvēki dažādās pilsētās - Volos, Larisā -, un apmainās ar precēm, taču mēs šo ideju esam modernizējuši un padarījuši iespējamu ne tikai vienas pilsētas un  valsts ietvaros," saka viens no četriem uzņēmuma dibinātājiem Janis Delijanis.

"Mūsu uzņēmums ir kā "eBay", taču, lai iegūtu kāroto preci, nav jāmaksā nauda, bet jāsniedz pretī cita prece. Mūsu vīzija nav būt tikai jaukai platformai šeit, Grieķijā, labi pavadīt laiku un mazliet nopelnīt dzīvošanai.  Vēlamies darboties visā pasaulē, tāpēc tagad cenšamies atrast investorus, lai biznesu varētu attīstīt arī citās valstīs, piemēram, Vācijā, Itālijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV un Krievijā," norāda uzņēmējs.

Ideja par "Trade Now" radās 2012.gadā. Janis strādāja pilna laika slodzi vienā no lielākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Grieķijā - "Vodafone". Bija finanšu nodaļas vadītājs. "Man bija garlaicīgi būt par darbinieku, gribēju kļūt par sava uzņēmuma saimnieku. Un tad vienu dienu mans draugs, ar kuru kopā strādājām "Vodafone" un ar kuru tagad esam līdzīpašnieki "Trade Now", man pastāstīja, kā viņš tika pie jauna kamīna savās mājās," stāstu par kompānijas dibināšanas vēsturi atklāj Janis Delijanis.

"Viņš bija nopircis jaunu kamīnu, taču kamīnmeistara prasītā samaksa par kamīna uzstādīšanu bija pārāk augsta. Manam draugam nebija tik daudz naudas, lai samaksātu prasīto cenu. Tad meistars piedāvāja kā daļu no samaksas paņemt veco kamīnu, jo viņam ir iespējas to pārdot kādam citam, un tad par pakalpojumiem būtu jāmaksā par 50 procentiem mazāk. Mans draugs bija nolēmis veco kamīnu izmest, taču izrādījās, ka kādam citam tā bija vērtīga manta. Protams, viņš piekrita darījumam," stāsta Janis Delijanis.

Minētā situācija mudināja topošo uzņēmēju un viņa draugu meklēt vairāk informācijas par barteriem. Viņi atklāja, ka ASV, Austrālijā un Kanādā barters ir ļoti populārs un nopietns bizness starp dažādiem uzņēmumiem. Tika uzrakstīts biznesa plāns, un 2013.gadā bija gatava kompānijas mājaslapa. "Mēs aizgājām prom no savas darba vietas, jo ļoti ticējām savai idejai, kā arī jutām krīzi, kas tuvojās jau kopš 2008.gada, un domājām, ka šis instruments būs arī noderīgs un vērtīgs ikvienam krīzes laikā. Pētot dažādus piemērus un pieredzi, redzējām, ka bartera kopienas parasti tiek radītas sarežģītos ekonomiskos apstākļos, bet vēlāk, situācijai uzlabojoties, cilvēki turpina tās izmantot un atzīst par noderīgām," norāda Janis Delijanis.

Līdz 2014.gada aprīlim "Trade Now" bija 10 000 lietotāju, tagad - 26 000 profilu, no kuriem 400 ir uzņēmumi. Birojā strādā seši cilvēki, divi - attālināti no mājām. Firma bartera veidā izmanto tīrīšanas un apsardzes kompāniju pakalpojumus.

Kā sistēma darbojas? Privātpersona par brīvu var izveidot savu profilu  mājaslapā. Uzņēmumiem jāmaksā vienreizēja maksa no 50 līdz 500 eiro. Ir arī iespējas nemaksāt vienreizējo maksu, bet tad no veiktajiem darījumiem tiek ieturēta komisijas maksa 15% apmērā.

"Protams, gadās cilvēki, kuri cenšas mānīties, un uzņēmumi izliekas par privātpersonām. Pirmā lieta, ar ko ikviens sastopas Grieķijā, ir tas, ka kāds tevi cenšas piekrāpt, taču mēs visu pārbaudām. Ir taču skaidri saprotams, ka tas, kurš vēlas mainīt nevis vienu viedtālruni, bet simts, nevar būt privātpersona. Tas acīmredzami ir kāds uzņēmums vai zaglis, un tāda negodīga rīcība nav atbalstāma. Mēs pārbaudām visus sludinājumus, lai izvairītos no nelikumībām, rupjībām vai muļķībām, piemēram, ka vēlas samainīt pret kaut ko automašīnu viena eiro vērtībā. Visa informācija, pirms tā parādās publiski, tiek pārbaudīta," uzsver Janis Delijanis.

Kad profils ir izveidots, ikviena prece un pakalpojumus tiek novērtēts, izmantojot tirdzniecības punktu sistēmu, kur viens punkts ir viena eiro vērtībā. Kāds, piemēram, novērtē savu "Samsung" tālruni ar 500 tirdzniecības punktiem, un to vēlas samainīt pret ceļojumu uz ārzemēm. Ikviena privātpersona savā profilā apmaiņai var piedāvāt līdz desmit precēm vai pakalpojumiem, bet vēlmju skaits, ko gribētu saņemt pretī, ir neierobežots. Un tad sistēma veic prasīto un piedāvāto preču salīdzināšanu un sniedz informāciju, kurš cilvēks vai uzņēmums vēlas iegādāties to preci, kas ir piedāvājumā, vai arī - kuram ir tā prece, ko vēlas reģistrētā persona. Kad tiek panākta vienošanās par darījumu, e-pastā tiek nosūtīta visa informācija par vienošanos - darījuma summa, otras personas vai uzņēmuma kontaktinformācija. Tad var vienoties, kā preces saņemt - var noorganizēt tikšanos vai arī izmantojot kompānijas "Trade Now" piedāvātos kurjera pakalpojumus, kas ir par ļoti izdevīgu cenu.

"Trade Now" dibinātājs piekrīt, ka vairāk cilvēku rada vairāk problēmu, taču uzsver, ka lielāks reģistrētu personu skaits nodrošina arī lielāku iespēju atrast to, ko vēlies: "Tie, kuri cenšas rīkoties negodīgi, tiek atklāti. Tas ir viegli, jo mēs zinām, kā šī platforma darbojas, bet cilvēki, kuri reģistrējas, to nezina. Ja uz biznesu raugās no statistikas viedokļa, tad diviem cilvēkiem veikt apmaiņu ir 0,000000000000001 procents varbūtība. Ja ir reģistrējušies 25 000 cilvēku, kur katrā profilā apmaiņai piedāvā divas preces, tad no 50 000 liela preču klāsta ir daudz, daudz lielākas iespējas noslēgt darījumu. Es negribētu fokusēties uz problēmu aspektu, bet gan uz to, ka ir lielākas iespējas veikt darījumu. Tas ir mūsu darbs - izdomāt, kādā veidā platformas lietotāju dzīvi padarīt vieglāku, tāpēc mēs turpināt attīstīt dažādus instrumentus, lai palīdzētu saviem klientiem. "Facebook.com" mums ir 44 000 sekotāju, cenšamies sniegt padomus, kā labāk izveidot profilu, veidot cenu, ievietot attēlus, lai veiksmīgāk noslēgtu darījumus. Ne jau visi ir mārketinga speciālisti un reizēm arī uzņēmumi nezina, kā labāk rīkoties. Ne jau lielie, bet gan mazie uzņēmumi pievienojas mūsu projektam. Tādi grandi kā "Vodafone" nav mūsu klienti, bet gan mazi veikali, frizētavas un tamlīdzīgi."

Daudzos sociālajos tīklos arī ir iespējams pievienoties domubiedru grupām, kuru biedri mainās ar lietām, taču Janis Delijanis norāda, ka sociālajos tīklos nav iekļauts uzticības un atbildības moments. Ja kāds ar sludinājumu palīdzību sociālajos tīklos iegādājas salauztu preci, neviens nepalīdzēs atgūt iztērēto naudu vai atgriezt preci negodīgajam tirgotājam. "Sociālajos tīklos tevi var piekrāpt un tu neko nevari pasākt. Mūsu projekts ir biznesa projekts. Iesaistāmies krāpšanas gadījumu risināšanā," uzsver uzņēmējs.

"Trade Now" dibinātājs atklāj, ka krīze un kapitāla kontrole uzņēmuma darbību ietekmējusi divējādi. Tieši tāpat kā citām kompānijām ir bijušas problēmas nomaksāt īri vai izmaksāt darbiniekiem algas, kā arī veikt citus darījumus, kur iesaistīta skaidra nauda. Bet pozitīvais aspekts ir bijis tas, ka grieķi beidzot ir izpratuši bartera ideju un reģistrēto cilvēku skaits trīskāršojās. Pirms kapitāla kontroles uzņēmumi par bartera iespējām neizrādīja nekādu interesi, taču tagad jau 400 uzņēmumu ir reģistrējušies sistēmā.

Grieķu kultūra arī ir mainījusies. Agrāk grieķi neiegādājās lietotas preces. Viņi arī necentās pārdot vai samainīt sev  nevajadzīgās lietas. Lietoto apģērbu veikaliem biznesa iespējas Grieķijā bija līdzvērtīgas nullei. Tagad grieķi vairs neglabā skapjos vai nemet laukā lietas, kas viņiem nav vajadzīgas, piemēram, drēbes vai sadzīves tehniku, kas vēl darbojas. Arī datorlietotāju zināšanas agrāk Grieķijā bija ļoti zemā līmenī.

"Lai arī esam iztērējuši daudz privāto līdzekļu šī projekta darbībai, līdz šim neesam vēl atraduši investorus uzņēmuma paplašināšanai, es nenožēloju darba pamešanu "Vodafone". Tā gandarījuma sajūta, kad redzi, ka projekts ir nepieciešams citiem, ir neatsverama," sarunas noslēgumā saka Janis Delijanis.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti