Automašīnas bākā mutuļojošā dīzeļdegviela tagad maksā aptuveni vienu eiro litrā jeb par aptuveni 30 eiro centiem lētāk, nekā pagājušā gada janvārī, tāpēc šobrīd, par katriem iztērētājiem 20 eiro varam nopirkt gandrīz piecus litrus degvielas vairāk un nobraukt par gandrīz 100 kilometriem vairāk.
Ieguvumi uzņēmumiem vēl nav acīmredzami
Tiesa, pārvadājumu nozarēs strādājošie uzsver, ka zemās degvielas cenas vēl nav iemesls svinēt. Taksometra vadītāja Ieva norāda, ka daudzi taksometri kā degvielu izmanto gāzi, kurai cena kritusies lēnāk, tomēr kopumā cenu kritums būtiskus papildus ieņēmumus taksometru vadītājiem nenes.
Degvielas izmaksas nebūt nav lielākā daļa no taksometru pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Lielākās ir paša auto uzturēšana.
Savukārt neliela transporta uzņēmuma īpašnieks Ainārs norāda, ka kopumā nozarē pakalpojumu cenas nav kritušas, jo degvielas cenu kritumu kompensējusi ceļa nodokļa ieviešana.
Viņš neslēpj, ka uzņēmējdarbībā būtisku atspaidu cenu kritums vēl nav devis, un lētāku degvielu viņš vairāk izjūt kā privātpersona.
Degvielu pērk vairāk
Tomēr degvielas tirgotāji teic, ka cenu samazinājuma radīto ietekmi pakāpeniski jau var pamanīt - kā norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns, pērn degvielas noieta kāpums bijis straujāks nekā iepriekšējos gados.
Asociācijas vadītājs pieļauj iespēju, ka uz degvielas rēķina ietaupīto naudu iedzīvotāji, iespējams, nesteidz tērēt citām vajadzībām. Tomēr tā esot tikai viņa sajūta.
Valstij mazāk ienākumu no PVN
Degvielas cenu kritums tomēr atstāj ietekmi ne tikai uz iedzīvotājiem, bet arī uz valsts maciņu, jo, degvielai kļūstot lētākai, no katra pārdotā litra ir mazāk pievienotās vērtības nodokļu. Bez tam kritumu piedzīvo arī inflācija. Tomēr kopumā ekonomisti norāda, ka ieguvumi ir lielāki nekā riski, tā komentē Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.
Strazds norāda, ka Latvijas iedzīvotāji daudz neuzkrāj. Viņš arī uzskata, ka tā tas turpināsies un cilvēki izmantos iespēju iegādāties tā vietā ko citu.
Arī Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze kopumā no izmaiņām globālajā tirgū saredz galvenokārt ieguvumus.
Tiesa, Inta Vasaraudze apstiprina, ka inflācija degvielas cenu iespaidā tiešām būs mazāka, tomēr to daļēji kompensēs citi faktori.
Andris Strazds paskaidro, ka kopumā zemas cenas un cenu stabilitāti budžeta ieņēmumiem tiešā veidā nenāk par labu, tomēr to daļēji varētu kompensēt pieaugošs patēriņš.
Lai gan mazākas inflācijas iespaidā valstij ir jārēķinās ar iespēju, ka atsevišķu nodokļu ieņēmumi var būt mazāki, degvielas nodokļus pārskatīt šobrīd nav plānots, norāda Finanšu ministrijas eksperte.
Nākotnes prognozes un sekas
Kopumā Andris Strazds norāda, ka degvielas cenu kritums tiešā veidā Latvijai ir labvēlīgs, un bažas varētu būt saistītas vienīgi ar no naftas cenas atkarīgās Krievijas ekonomikas attīstību.
"Kāds būs tas summārais efekts, kur tas aizies, ir šobrīd diezgan grūti spriest," viņš saka.
Vērtējot to, līdz kādam līmenim degvielas cenas varētu turpināt samazināties, Mārtiņš Stirāns atgādina, ka degvielas cenu kritums nevar būt proporcionāls naftas cenu kritumam biržās, jo būtisku daļu degvielas cenas veido arī nodokļi.
Tāpat nav pamatoti gaidīt, ka degvielas cenu svārstības būs simetriskas iepriekšējo gadu svārstībām, jo gadu gaitā ir augušas arī nodokļu likmes, uzsver Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Degvielas tirgotāji arī norāda - pretēji sabiedrībā valdošajiem mītiem, tirgotāji nav ieinteresēti augstās degvielas cenās, jo par savu darbu degvielas cenai nepiemēro procentuālu, bet gan fiksētu uzcenojumu. Tāpēc tieši pretēji, tirgotāji ir ieguvēji no lētākām cenām, kas ļauj pārdot vairāk degvielas litru.
