Cīņas sparu ar nezināmas vai apšaubāmas izcelsmes naudas plūsmām caur Latvijas bankām stipri vien palielināja Latvijas vēlme iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Jāatgādina, ka
vēl iestāšanās sarunu laikā Latvijas amatpersonas saņēma brīdinājumus par nepietiekamu ārzemnieku naudas kontroli, un neoficiāli tika pat runāts, ka šī iemesla dēļ prestižās organizācijas OECD durvis varētu tikt slēgtas.
Tāpēc pirms gada tika nomainīts gan FKTK vadītājs, gan Latvijā ieradās ASV eksperti, kuri veica auditu tajās komerciestādēs, kas apkalpo ārzemniekus. Eksperti izstrādāja arī virkni ieteikumu, kas nu Latvijas komerciestādēm jāievieš.
Nenoliedzami, joprojām daļa Latvijas banku ir specializējušās tieši uz nerezidentu naudas apkalpošanu, un pašreizējais naudas sarukums šajā tirgus segmentā, ja vien netiek atrasts jauns biznesa virziens, var radīt visai tālejošas sekas. Jāpiebilst, ka bankām dzīve nebūt nav viegla, jo jāņem vērā, ka pašmāju tirgū arī nav, kur īpaši izvērsties, proti, iedzīvotāju paliek mazāk un labklājība aug lēni. Tas viss samazina iespējas pārdot finanšu pakalpojumus un gūt peļņu. Turklāt, neskatoties uz tehnoloģiski ļoti labi attīstītu finanšu sektoru, iedzīvotāju izpratne par finanšu pakalpojumu daudzveidību un peļņas iespējām diemžēl ir visai neliela un nereti robežojas tikai ar naudas glabāšanu depozītā un patēriņa kredīta izmantošanu.
Taču, analizējot pašreizējo nerezidentu noguldījumu struktūru, jāatzīst, ka arī šajā gadījumā no Latvijas banku sektora nebūt netiek gaidīti augsta līmeņa profesionāli finanšu pakalpojumi, bet gan drīzāk tikai vienkārši darījumi – naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru.
No pašreizējiem 9,7 miljardiem eiro nerezidentu noguldījumu tikai nepilni 7% jeb 670 miljoni bankām uzticēti ilgāk nekā uz gadu. Pārējā nauda praktiski atrodas kontos, no kuriem to var izņemt jebkurā laikā pēc pieprasījuma.