LMT un «Lattelecom» vadītāji atšķirīgi vērtē iespējamo kompāniju saplūšanu

Ērtāki un kvalitatīvāki pakalpojumu klientiem, augstāka valsts konkurētspēja un finanšu ietaupījums – šie ir galvenie ieguvumi, kuru dēļ valdības konsultanti – auditorfirma "KPMG Baltics" ("KPMG") – iesaka apvienot divus jau veiksmīgi darbojošos uzņēmumus SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom". Konkurences padome (KP) šādā scenārijā saskata riskus, savukārt abu uzņēmumu vadītāji par iespējamo apvienošanu ir atšķirīgos uzskatos.

Lai izstrādātu savu piedāvājumu, kā tālāk attīstīt valstij daļēji piederošās kompānijas LMT un "Lattelecom", "KPMG" ar vēl vairākiem partneriem vērtējusi gan patērētāju intereses un valsts ieguvumus, gan ietekmi uz tautsaimniecību un konkurences vidi, gan citus aspektus.

Pavisam piedāvāti astoņi scenāriji, kas dalāmi divās grupās. Četras variācijas gadījumam, ja uzņēmumi turpina strādāt atsevišķi. Četri rīcības scenāriji, ja kompānijas apvieno. Konsultanti kā labāko versiju izceļ LMT un "Lattelecom" apvienošanu, panākot, lai nevienai pusei nav noteicošās lomas. Proti, 35% valstij, 35% partnerim "TeliaSonera", bet atlikušie 30% tiktu kotēti biržā.

"Valsts līdzdalība un finanšu investoru līdzdalība varētu virzīt uzņēmumu attīstībai. No otras puses – ja pēkšņi būtu virzība, lai mazinātu uzņēmumam peļņu vai padarīt to mazāk komerciālu, tad Finanšu ministrija kopā ar "Telia" varētu tam iebilst, tas varētu sabalansēt šo interesi. Un atkal, ja parādās kaut kāda rīcība, kas ir pretrunā valsts interesēm – tomēr valsts līdzdalība ir būtiska un arī akcionāru līgums varētu saglabāt valstij spēju ietekmēt šādus lēmumus un noteikt, ka pavisam pretvalstiskas intereses nevarētu notikt," uzskata Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs

Iesaistīto uzņēmumu vadītājiem par iespējamo apvienošanu ir atšķirīgs skatījums. "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis Latvijas Televīzijai atbildēja rakstiski:

"Abu uzņēmumu – "Lattelecom" un LMT – padomes jau teju pirms četriem gadiem – 2013. gadā – publiski atbalstīja uzņēmumu apvienošanu, saredzot sinerģijas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.

Lēmumi par uzņēmumu turpmākās darbības modeli un īpašuma struktūru ir abu uzņēmumu kapitāla daļu īpašnieku kompetencē".

Tikmēr LMT vadītājs Juris Binde ceturtdien, 10. augustā, telefonintervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" bija krietni kritiskāks.

"Es saskatu, ka abi uzņēmumi var sekmīgi attīstīties katrs par sevi, jo tāda globāla uzņēmuma – globāla Latvijas mērogam – radīšana būs saistīta ar lielām administratīvām problēmām un ilgu laiku, kamēr šāda apvienošana notiks, uzņēmums pēc būtības neattīstīsies," domā Binde.

Pēc "KPMG" aprēķiniem, abu uzņēmumu apvienošanas gadījumā tie kopā veidotu veidotu 52% Latvijas telekomunikāciju tirgus. Šis apstāklis liek raukt uzacis KP.

"Parasti šādi tirgus daļu apmēri rada lielas bažas un, ļoti iespējams, var novest pie kāda aizlieguma vai saistošo noteikumu piemērošanas. Būtiskākais, ko mēs tur vērtēsim, būs barjeras, kas tajos tirgos pastāv vai veidosies nākotnē pēc apvienošanās.

Mobilo telekomunikāciju tirgus jau ir noslēgts – tur jauni operatori vairs nevar ienākt, arī fiksēto pakalpojumu segmentā pastāv ļoti ierobežota iespēja ienākt jauniem pakalpojumu sniedzējiem. Tas rada bažas," atzina KP loceklis Jānis Račko.

Ceturtdien prezentētais LMT un "Lattelecom" apvienošanas variants ir tikai konsultantu ieteikums. Valdība līdz 5.oktobrim uzdevusi Ekonomikas un Satiksmes ministrijām kopā izvērtēt pētījumā atklāto un piedāvāto un nākt klajā ar savu redzējumu LMT un "Lattelecom" tālākajai attīstībai.

Abi telekomunikāciju uzņēmumi strādā ar ievērojamu peļņu un arī apgrozījuma rādītāji pēdējos gados arvien aug.

Mobilo sakaru operatora LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā bija 190 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2015.gadā, bet tīrā peļņa pērn bija 22 miljoni eiro. Savukārt “Lattelecom” grupas kopējais apgrozījums 2016. gadā bija 193 miljoni eiro, bet peļņa - 32 miljoni. Valstij nodokļos nomaksāti 45 miljoni eiro.

"Lattelekom" vadītājs Gulbis ir otrs labāk apmaksātais valstij piederoša uzņēmuma vadītājs aiz aviokompānijas "airBaltic" šefa Martina Gausa. Pērn Gulbja atalgojums gan krietni krities – vēl gadu iepriekš viņš pelnīja vairāk nekā pusmiljonu eiro, bet 2016. gadā, pēc valsts amatpersonas deklarācijas datiem, – 313 000 eiro.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti