Tomēr Latvijas zvejniekiem vislielāko satraukumu rada priekšlikums par 11% samazināt brētliņas nozvejas apjomu. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš sola, ka par šo priekšlikumu vēl ir gaidāmas diskusijas. Un, ja Latvija spēs pārliecināt visas pārējās Baltijas jūras piekrastē esošās valstis, tad brētliņu nozvejas apjoms varētu arī netikt samazināts, saka Riekstiņš.
„Lielākā sāpe no Latvijas puses ir samazinājums brētliņai. Par pārējām sugām jāsaka, ka mēs varam būt ļoti apmierināti ar šo priekšlikumu. Mēs nesaskatām lielas problēmas. Samazinājums brētliņai pa 11% - tas ir smagākais,” norāda Riekstiņš. Viņš uzsver, ka Latvijai īstenībā ir arī argumenti, kāpēc mums nevajag šādus radikālus samazinājumus pielietot - jo zinātnieki ir ieteikuši citu metodi, kā varētu noteikt, cik zvejnieki varētu zvejot, salīdzinot ar to, kā tas bija noteikts iepriekš.
„No Latvijas puses mēs argumentējam, ka tādā gadījumā, ja tiek mainīti spēles noteikumi, jābūt ir pakāpenībai, ejot uz jauniem rādītājiem. Tāpēc principā mēs vēlētos, lai vispār netiek nākamajam gadam samazināts. Un krājums pat pie šādiem apstākļiem palielināsies,” Latvijas zvejnieku viedokli pauž Riekstiņš.
EK priekšlikumus dalībvalstu ministri apspriedīs Zivsaimniecības padomē šā gada oktobrī, un to plānots piemērot no 2014.gada 1. janvāra.
Komisijas priekšlikums sagatavots, ievērojot Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas un Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zinātnieku ieteikumus. Šis priekšlikums apspriests Baltijas jūras reģionālajā konsultatīvajā padomē, par pamatu ņemot šogad maijā sagatavoto EK konsultatīvo dokumentu.
