Tajā secināts, ka kopš iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā Latvija starptautiski vairs netiek uzskatīta par naudas atmazgāšanas riska valsti. Taču galvenās ēnu ekonomikas problēmas saistītas ar korupciju.
“Mēs zinām, ka ir lielas summas, ko uzņēmumi maksā kukuļos – tas ir 6,5% no darījuma – tātad, diezgan daudz; [..] aptuveni 16% no tiem uzņēmējiem, kuri atzina, ka viņiem ir tiesvedības prakse, atzina, ka viņiem kā dalībniekiem tiesā bija korupcijas prakse,” stāsta pētnieks Arnis Sauka.
Eksperti uzsver – nozīmīgs korupcijas iemesls ir arī sarežģītā birokrātija, kas nereti pamudina uzņēmējus iesaistīties kukuļdošanā. Būtiskas ēnu ekonomikas problēmas aizvien saistītas ar nelegālo akcizēto preču kontrabandu – dažādo akcīzes nodokļa likmju dēļ pēc tām Latvijā joprojām ir liels pieprasījums. Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzsver – cīņa pret ēnu ekonomiku valstiskā līmenī ir jāturpina, tuvākajiem gadiem izvirzot mērķi to samazināt līdz 10% no iekšzemes kopprodukta.
