Starppilsētu autobusa vadītājs Imants Barlots eiro sauc par jauno naudu. „Nordeka” šoferis novērojis, ka viņam ikdienā pietrūkstot 20 centu monētas, varbūt tā esot tikai sakritība, jo cilvēki visbiežāk dodot 50 centus. Imants spriež, ka pāreja uz eiro notikusi bez īpašiem sarežģījumiem: „Man personīgi labi gāja pārejas laikā. Pēdējās dienās kāds vēl atnāk ar latiņiem. Citiem šoferiem gadās arī vairāk. Pārsvarā viss notiek ar eiro.”
Pretēji Imanta optimismam kāds cits vadītāj, kurš ikdienā pārvadā lauku iedzīvotājus un nevēlējās nosaukt savu vārdu, ir ļoti skeptisks pret eiro ieviešanu kā tādu. Citādi gan problēmas neesot bijušas. Šoferis uzrunāts brīdī, kad skaita ietirgotās eiro un latu monētas. Kungs izsakās ar zināmu ironiju: „Biežāk vajag mainīt naudu. Jo „muļķāka” zeme, jo labāk. Viss jau ir pārdots, kas tad mums pieder?! Skaitāmies latvieši? Tagad eiropieši. Ja kādreiz pasē rakstīja latvietis, tad tagad eiropietis. Pašiem bija sava nauda – skaista nauda, kas palicis? Muļķīga nauda, spoža – jā, latviešu eiro, bet pārēja - kā lai pasaka, īsta vai viltota.”
Turpat Kuldīgas autoostā uzrunāti arī vairāki pasažieri. Pārsvarā cilvēki latus jau iztērējuši un šo vēsturisko iepirkšanos nav atstājuši uz pēdējo dienu. Lielākas summas iemaksājuši bankomātos un tā samainījuši naudu. Pie jaunās kārtības vēl būs jāpierod, spriež iedzīvotāji. „Grūti pierast, šķiet, ka ir daudz naudas, bet, kad paskaties uz cenām veikalos. Jauniem cilvēkiem varbūt vieglāk. Liekas, ka viss ir ļoti dārgs. Nu, pieradīsim, gan jau... vai tad neesam pieraduši. Apžēļiņ... Mājās vēl ir santīmi, tos es ziedošu labdarībai.”
Otrdien, kad vēl pēdējo reizi cilvēki varēs norēķināties ar latiem, šampanieti savām pārdēvējām apsolījusi Kuldīgas novada mazumtirdzniecības veikalu tīklu SIA „Veiksme” īpašniece Ludmila Treimane. Viņa ir viena no uzņēmējām, kuras gaitām pirms eiro ieviešanas sekoja līdz Latvijas Radio.
Sākotnēji uzņēmēja bija uztraukusies par eiro ieviešu, tomēr vēlāk jau bažas mazinājušās. Ludmilas mazajos veikalos veidojušies arī lieli sīknaudas uzkrājumi. Bijušu divi pilni spaiņi ar viena un divu santīmu monētām. Komercbanka santīmus nav mainījusi, tāpēc devusies uz Latvijas banku galvaspilsētā. Kopā izrādījušies 650 lati, kas iztērēti, nopērkot darbiniecēm kafijas automātu.
Nu visas raizes ar eiro ieviešanu esot aiz muguras. :Nedomājām, ka tas kases aprāts tik vienkāršs. Iesit piecus latus un aparāts jau parāda, cik jāizdod eiro. Elementāri. Mēs jau bijām trīs mēnešus no septembra „uzšūmējušās”, visas tās negulētās naktis. Tas izrādījās tik vienkārši. Pircējiem, paldies, viņi uzgaidīja, ja gadījās kāds misēklis,” stāsta Ludmila.
Ludmilas veikalos gadījies tikai viens kuriozs. Kāds kungs iespītējies un gribējis, lai atlikumu viņam atdot latos, tad, nu, nācies skaidrot, ka likums paliek likums.
