Kritums vērojams jau pēdējos divos mēnešos`, un tas saistāms ar bažām par situāciju Ukrainā un enerģijas cenām.

Kā sarunā ar Latvijas Radio norāda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, šādas svārstības nav neparastas, tās ir daudz mazākas nekā 2014. gadā pēc Krimas aneksijas, un tālāku cenu kritumu varētu sagaidīt, ja sāktos karadarbība.

Tikmēr Rietumu tirgos situācija kopumā ir mierīga un lielajos akciju indeksos nedz ASV, nedz Eiropā nevar novērot tādas svārstības, kādas ir Krievijā pēdējos divos mēnešos.

“Iemesli droši vien visiem ir saprotami, tās ir bažas par to, kas varētu notikt Ukrainā. Ja mēs paskatāmies uz Krievija akciju indeksu dolāru izteiksmē, uz galveno – RTI indeksu, tur šobrī kritums pēdējo dažu mēnešu laikā ir 25%.

Bet līmenis joprojām ir aptuveni kā 2021. gada sākumā. Ir paliels kritums, un tādiem attīstības tirgiem šāda mēroga svārstības nav nekas unikāls,” spriež Āboliņš.

“Tas noteikti kaut kādā mērā atspoguļo kara riskus, bet, ja salīdzinām situāciju ar 2014. gadu pēc Krimas aneksijas, kritums bija būtiski lielāks – par 50%, un arī rubļa vērtības kritums bija būtiski lielāks, nekā šobrīd.

Tāpēc kaut kādi riski ir iecenoti, bet, ja reāli kas notiktu, sāktos karadarbība, varētu sagaidīt tālāku kritumu. Šobrīd Rietumu pusē finansū institūcijām ir jāpieņem lēmumi – palikt šajā tirgū vai nepalikt, līdz ar to kaut kāda nauda var izvēlēties arī pamest Krieviju.”