Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme šogad būs lēnāka, kas lielā mērā esot saistīts ar pagātnes datu pārskatīšanu. "Gada sākums nebija tik jaudīgs, kā tas sākotnēji tika izziņots. Bet saglabājas tas pats, proti, Latvijas ekonomika gadu mijā būs recesijā; mēs jau esam recesijā, bet sabremzēšanās būs samērā īsa un sekla. Līdz ar to dziļu ekonomikas kritumu šajā brīdī mēs neprognozējam," skaidroja Kazāks.
Tiek paredzēts, ka ekonomikas izaugsme atkal atsāksies 2023. gada otrajā pusē.
Skaidrojot iemeslus, kāpēc sabremzējas ekonomikas izaugsme, Kazāks norādīja uz inflāciju, kuras dēļ samazinās patēriņš, jo ienākumi netiek līdzi cenu kāpumam.
Vienlaikus viņš norādīja, ka inflācijas iemesls – augstās energoresursu cenas – pašlaik nekur nezudīs, lai gan tās svārstīsies. "Un tas ir Latvijas ekonomikai viens no galvenajiem uzdevumiem – tuvākajā laikā sakārtot savu enerģētikas sektoru, nodrošināt, lai enerģija ir pieejama un relatīvi lēta. Tas savukārt ietekmē Latvijas konkurētspēju. ()..) Tā ka enerģijas sektors ir paliekoša lieta, un tas arī ietekmēs visus ekonomikas sektorus," skaidroja Latvijas Bankas vadītājs.
Kazāks norādīja uz virkni iemeslu, kāpēc Baltijas valstīs kā mazāk turīgajās Eiropas valstīs ir straujāka inflācija. "Tas, ka mēs esam nabadzīgi, lielā mērā arī izskaidro daļu no augstākas inflācijas. Mums gan enerģija, gan arī pārtika pakalpojumu un preču grozā ieņem lielāku daļu," viņš sacīja.
Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka energoresursu cenas pie mums ir augušas krietni straujāk nekā citur Eiropas Savienības valstu, kā iemesls ir atkarība no Krievijas. "Pārgriežot šīs saites, cenas aug straujāk," piebilda Kazāks.
Kā pētāmu viņš minēja to, kāpēc cenu kāpums tik strauji nonāk līdz gala produktu cenām. "Vēl mēs redzam, ka mums uzņēmumu ir mazāk, līdz ar to viņi nevar amortizēt to pasaules cenu un diezgan ātri to nodod patērētājiem. Lielākas kompānijas to var izlīdzināt," sacīja Kazāks.
Iespējams, problēma saistīta arī ar nepietiekamu konkurenci. "Vismaz līdz rudenim uzņēmumu peļņas daudzos gadījumos nemaz nav mazinājušās, neraugoties uz ļoti augsto cenu kāpumu izejvielām. Tas nozīmē, ka izejvielu cenu kāpumu ir diezgan viegli nodot patērētājiem. Un tas var rādīt, ka konkurence ir nepietiekoša," skaidroja Latvijas Bankas vadītājs.
Līdzīgi arī attiecībā uz pakalpojumu cenām. Šajā sektorā algu kāpums iepriekšējos gados esot bijis diezgan straujš, bet tas panākts nevis caur ražīgumu, bet caur gala cenu kāpumu.
"Līdz ar to šīs ir ne tikai ārējā šoka problēmas, bet arī Latvijas ekonomikas strukturālas problēmas – konkurences trūkums atsevišķos sektoros, kā arī spēja uzņēmumiem caur ražīgumu amortizēt pasaules cenu kāpumu," sacīja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents arī brīdināja – jo ilgāk inflācija saglabājas augsta, jo lielāka tieksme ir inflācijai iesakņoties. Tādēļ centrālās bankas ceļ likmes, lai mazinātu augstās inflācijas gaidas.
